Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Projektā “Skola 2030” ir iezīmētas septiņas mācību jomas, kurās skolēnam būs jāiedziļinās: valoda, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju un veselības un fiziskās aktivitātes. Ko paredzēts apgūt katrā no minētajām jomām un ko sevī ietvers tehnoloģiju sadaļa, Ģimenes studijā skaidro un analizē Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadītāja Dace Namsone, projekta “Skola 2030” jaunās tehnoloģiju mācību jomas vadītājs Edgars Bajaruns, Valmieras valsts ģimnāzija direktors Artūrs Skrastiņš un “Squalio” mārketinga direktors Mareks Gruškevics.
Jaunā mācību satura projekts “Skola 2030” ir nodots sabiedrības vērtēšanai. Kā jaunā mācīšanās pieeja ietekmēs skolēna zināšanas un prasmes nākotnē, sarunā iesaistās arī Ģimenes studija raidījumu ciklā no 23. - 27.oktobrim.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (7)
Paldies Latvijas Radio par iespēju klausīties arhīvā iepriekšējo dienu raidījumus!
Šorīt skolotāju istabā kopā ar kolēģiem klausījāmies (un reizē arī šausminājāmies!) par "Tehnoloģiju" jomai veltīto vakardienas raidījumu.
Kolēģe izteica trāpīgu salīdzinājumu - gluži kā klases sapulcē, kur kopā ar 28 latviski runājošiem vecākiem atnākuši divi krieviski runājoši tēvi, lai kopīgi pārrunātu par gatavošanos klases Ziemassvētku pasākumam.
Rezultātā visi vecāki krievu valodā spriež par hokeju un atpūtu Turcijas kūrortā.
Mēs esam tur, kur mēs esam - pie sasistas siles!
Rīgas dome nevar pabeigt ielu bruģēšanu - katastrofāli trūkst bruģētāju (par kvalitāti šoreiz nerunāsim!).
Neskaitāmie sldinājumi - meklēju profesionālu, zinošu elektriķi, santehniķi, flīzētāju - piepilda sludinājumu portālus.
Iespējams, sameklēt drēbnieku, kurš apņemtos vīrietim ar nestandarta figūru uzšūt žaketi uz VVF rīkoto labdarības balli Rīgas Latviešu biedrības namā maums neizdotos atrast nemaz!
Jo katastrofāli trūkst cilvēku, kas prot savu amatu augstākajā profesionālajā līmenī.
Un jaunais kompetenču modelis, klausoties vakardienas raidījumu, neliecina, ka tādi tiks sagatavoti.
Kolēģe trāpīgi atzīmēja, ka tagad svarīgi būs iemācīt skolēnam ieslēgt elektrisko plīti, lai, piemēram, izceptu pankūkas.
Visu pārējo izdarīs roboti! Ieslēdzi plīti ... un pankūkas vai zupa gatavi!
Skumji, ja tiešām projekta "Skola 2030" plānotāji būs ieklausījušies tikai "robotika pulciņa" viedoklī (gluži kā klases sapulcē).
Raidījuma vadītāja vakar pieminēja skolu, kur bezvadu internets ir tikai vienā skolas gaiteņa stūrī - tāda situācija ir praktiski visās Rīgas skolās, kur ar skaļu pompu ievilkts bezvadu internets.
Internets ievilkts, met mācību procesā klasēs tas nav izmantojams! Vai ar "Tehnoloģijām" nebūs tāpat?
/Marija Montesori/
Tas ir superīgi, ja e-klases žurnālā skolēni un vecāki var izlasīt, piemēram, to pašu pankūku gatavošanas recepti un aprakstu, kā tas jādara (paldies skolotājiem!)
Pagājušajā gadā Kārlis ommītei uzdāvināja paša grebtu koka karoti. Šogad otrajā semestrī taisīšot kaut ko no metāla. Ja būšot centīgi, gatavošot māmiņām no stieplītēm auskarus.
Visu izšķir kadri!
Bet šobrīd "rullē" pankūkas - Kārlis kopā ar ommi katru sestdienas rītu internetā meklē jaunas, neparastas pankūku receptes.
Mani dēli mācās vienā no Rīgas vidusskolām - viens 4.klasē, otrs - 6.klasē. Klasē neesmu vienīgais tēvs, kuram šoruden radās neizpratne par to, kas un kā notiek mājturības un tehnoloģiju stundas 6.klasē. Sākumā biju patīkami pārsteigts, kad skolotājs (nesaukšu viņu vārdā, atvainojiet) lika puikām YouTube sameklēt kādu nelielu izstrādājumu, kuru viņi gribētu pagatavot mācību stundās. Tad oktobra sākumā klases vecāku sapulcē uzzināju no citiem vecākiem, ka puikas katrs savā nodabā, skatoties telefonā video, mēģina kaut ko līdzīgu darīt, bet skolotājs tikai sēž pie datora un kaut ko raksta. Un pilnīgi neliekas ne ziņas, kā 6.klases puikas mēģina ēvelēt vai zāģēt. Mani puikas to prot, bet citiem gadās arī sevi savinot, nepareizi darba paņēmieni, mājās nav strādājuši. Jautājām klases audzinātājai - izrādās koka tehnoloģijas mūsu zēniem māca .... informātikas skolotājs (kurš pēc skolotājas teiktā pats neprot skapim durvis noregulēt vai plauktu pielikt), bet pabeidzis kursus un ieguvis tiesības mācīt tehnoloģijas. Un tagad jaunajā skolu modelī tas esot normāli. Dievs pasarg! Ja mani puikas, tāpat kā es, izvēlēsies pēc pamatskolas turpināt mācības tehnikumā, pēc tam augstskolā, tad viņiem pret praktisko darbu skolā tiks iedzīts riebums. Un to būs izdarījis ... skolotājs ar tiesībām mācīt! Izlasīju komentārus un sapratu, ka manu puiku skola nav tāda vienīgā, kur, iespējams, daudziem skolotājiem būtu jānoņem tiesības (tāpat kā auto vadītājiem). Pats kādreiz mācījos Ķengaragā, tagadējā Pumpura 11.pamatskolā. Ar saviem darbiņiem piedalījāmies izstādēs skolā un pilsētā, mums bija skolotājs, kurš praktiski iemācīja mīlēt darbu.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X