Vairāk prieka un motivācijas skolēniem, veicinot mācīšanos izziņas ceļā. Izziņai savukārt balstoties uz skolēna paša aktivitāti un interesi. Šādas pārmaiņas, attālinoties no sadalījuma mācību priekšmetos un pārejot uz tādiem kā mācību tematiem jeb plašākiem tēmu kopumiem, plāno somi. Kā iecerēta Somijas izglītības sistēmas reforma, kāpēc izglītības jomas attīstībā tik izslavētie mūsu ziemeļu kaimiņi iecerējuši šādas pārmaiņas un vai līdzīgā formātā kaut kas tāds būtu aktuāls un iespējams arī pie mums, Latvijā?

Ģimenes studijā diskutē Cēsu jaunās sākumskolas vadītāja Dana Narvaiša, sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis, "Iespējamās misijas" valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma un Izglītības attīstības centra projektu vadītāja Aija Tūna.

Lai arī Somijas bērniem ir līdz šim bijuši augsti sasniegumi konkrētos mācību priekšmetos, tomēr viņiem pietrūkusi motivācija mācīties šos priekšmetus tālāk. Roberts Ķīlis uzskata, ka iecerētas reformas ir domātas, lai palielinātu bērnu motivāciju mācīties konkrēto priekšmetu, ka tik svarīgi nav rezultāti, bet tas, lai bērni gribētu mācīties, lai viņiem patīk un ir interesanti mācīties.

Aija Tūna atklāj, ka Somijas pārstāvja stāstu jau martā par reformu saasināti Latvijā nav uztvēruši ne pedagogi, ne mediji, jo Latvijā daudz kas no tā, kas tagad Somijā izvirzīts kā prioritāte, ir jau mēģināts, tikai neapzinoties, cik tas ir svarīgi un cik būtiski to ir izveidot kā sistēmu.

Viņai piekrīt arī Ingrīda Blūma. Jau pagājušā gadā "Iespējamās misijas" veiksmes stāstos angļu valodas skolotāja stāstījusi par valodas mācīšanu ne tikai vadoties pēc grāmatas, bet, mēģinot mācīt angļu valodu bērniem, stāstot par aktuālo bioloģijā vai fizikā, vai ķīmijā