“Laimīgs bērns ir priecīgs. Jautājums, kā viņš to izrāda dažādos vecuma posmos. Bet bērna acis nemelo,” uzskata Gunta Ancāne. “Laimīgs bērns ir tas, kura attīstība, augšana un pilnveidošanās norit ne tikai netraucēti, bet ar atbalstu no vecāku puses, ar atbalstu no pārējo radinieku puses, ar mierinājumu un iedrošinājumu nepieciešamības brīdi un, protams, ar cieņu.”

“Liekas, ka tās lietas ir sarežģītākas. Var pajautāt bērnam, ko nozīmē būt laimīgam. Ja ierobežoju laiku pie datorspēlēm, viņš ir noskumis, nejūtas labi. Pieaugušajam ir savs viedoklis, kad bērns varētu būt laimīgs. Manuprāt, sabiedrībā kopumā bērns pieņem vērtības, kas sabiedrībā ir. Stiprākie iet savu ceļu, kas ved pretī laimei. Tomēr lielākā daļa ļoti maldās,” analizē Ojārs Rode.

Kā izaudzināt laimīgu un veselu bērnu - savās atziņās Ģimenes studijā dalās profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne un biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi" dibinātājs un skolas direktors Ojārs Rode.

“Laimīgs nenozīmē tikai prieku un labsajūtu, ja skumjas, bēdas, aizvainojums un citas ne tik patīkamas izjūtas cilvēkam ir noteiktā vietā un mērā, tas nenozīmē, ka cilvēks nav laimīgs,” vērtē Gunta Ancāne. “Noskumšana jau netraucē laimes izjūtai. (..) Jautājums, lai nebūtu pārmēru daudz šo smago jūtu.”

Milzīga vērtība, ko vecāki var iedot savam bērnam, ir spēja bērnam būt uzņēmīgam un pateikt: Es domāju citādi, ja viņu viedokļi atšķiras.