Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Bērni apgūst modernās tehnoloģijas, vecāki lasa daiļliteratūru viedierīcēs, bet skolēniem šāda iespēja ir liegta. Par to, ka visām mācību grāmatām vajadzētu būt arī e-formātā, pārliecināti iniciatīvas „E-grāmatas uz skolu” autori pilsoniskās iniciatīvas portālā manabalss.lv. Dažādi viedokļi par šo jautājumu arī raidījumā Ģimenes studija. Diskutē iniciatīvas iesniedzēja Baiba Andersone, izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts un Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas direktore, latviešu valoda un literatūras, komerczinību skolotāja Žanete Tauriņa. Pa tālruni uzklausām Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības eksperte Ineta Upeniece.

“Mēs vēlamies, lai mācību grāmatas, kuras kā oficiāli atzītu mācību līdzekli ir atzinusi Izglītības un zinātnes ministrija un kas domātas sākot no pamatskolas, obligāti tiktu izdotas arī e-formātā, nosakot to ar atbilstošiem MK lēmumiem. Tas, kāda formāta grāmatu izmantos bērns, ir vecāku ziņā, bet būtu jābūt dotai izvēlei – nopirkt savam bērnam e-grāmatu un visu skolas bibliotēku glabāt vienā viedierīcē, vai izmantot valsts piedāvāto iespēju saņemt bezmaksas papīra formāta grāmatas, teikts iniciatīvā.

“Smagas somas ir bērniem,” piekrīt Žanete Tauriņa. Otrs grāmatu komplekts – nozīmētu dubultu budžetu grāmatām. Skolā elektroniskie mācību līdzekļi ir pieejami, bet nav iespēju visiem klasē lasīt digitālos materiālus. Plašākam digitālo materiālu izmantojumam skolā šķērslis ir tehnoloģiskais nodrošinājums. Diskutabls ir jautājums par skolēna individuālās ierīces izmantošanu mācību procesā. Žanete Tauriņa atbalsta digitālo līdzekļu plašāku izmantojumu skolā, jo daudzi pārbaudes darbi jāpilda tiešsaistē, arī olimpiādes darbi jāpilda tiešsaistē.

Apgāds “Lielvārds” jau šobrīd piedāvā platformā soma.lv visas apgāda izdotās mācību grāmatas elektroniski. Aivars Gribusts norāda, ka tas tiek darīts ar domu, lai bērni ietu uz skolu ar vieglu somu, lai veicinātu to, ka skolā arvien vairāk izmantotu digitālu mācību saturu, lai skolēniem veidotu prasmes mācīties, izmantojot daudz plašāku resursu pieejamību. Tas arī veicinātu mācību procesa maiņu, kurā skolotājs vairāk kā mācību procesa veidotājs, ne tikai informācijas sniedzējs.