Pētījumu dati Amerikas Savienotajās Valstīs liecina, ka 20% cilvēku ir lasīšanas traucējumi, un apmēram 85% no viņiem ir disleksija. Kāda situācija Latvijā un kāda metodika tiek izmantota, lai bērni ar šo un citiem mācīšanās traucējumiem netiktu ierindoti slinko un nespējīgo skolēnu sarakstā un ar kādām grūtībām saskaras šo bērnu ģimenes, skaidrojam Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas: Latvijas Universitātes profesore Sarmīte Tūbele un Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras lektore, audiologopēde Andra Vabale. Ierakstos uzklausām vidusskolnieka mammu Annu Auziņu, logopēdi Gintu Geidu, kura stāsta, kāds atbalsts ir bērniem ar mācīšanās traucējumiem Ogres 1.vidusskolā, un Latvijas Disleksijas biedrības vadītāju Evu Birznieci.

"Mācīšanās traucējumi ir specifiskās problēmas, kas skar gan valodu – lasīšanu un rakstīšanu, gan matemātiskās prasmes, gan arī apzinātas un plānotās kustības. Problēmas varbūt atsevišķas, tikai dažos gadījumos kombinējas. Vēl ir arī mācīšanās grūtības, kas pārsvarā ir pārejošas un īslaicīgas," skaidro Sarmīte Tūbele.

Specifiskie lasīšanas traucējumi saglabājas visu mūžu, protams, bērns iemācās lasīt, bet tā viņam nebūs mīļākā nodarbe. Valodā balstītos mācīšanās traucējumus logopēdi ievērojami mazina. Varbūt ne vienmēr izdodas novērst.

Jau trīs gadu vecumā bērnam var ievērot pazīmes, kas norāda uz zināmiem riskiem: piemēram, šajā vecumā bērna vārdu krājums ir tikai desmit vārdi, vai bērns runā, bet artikulatīvi nesaprotami, skaņas jauc, neizrunā vai kropļo, norāda Andra Vabale.

Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase skaidro, ka no 2020. gada septembra visiem bērniem būs jāmācās vispārējās izglītības iestādēs.