Mūsu "iekšējais priecīgais bērns" var palīdzēt būt labiem vecākiem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

6. oktobrī ģimenes psiholoģijas centrs “Līna” organizē starptautisku konferenci “Labi vecāki šodien”, akcentējot visdažādākos aspektus, kā atbildēt uz šo jautājumu, arī par "iekšējo bērnu," kas palīdz vai tieši pretēji traucē audzināt savus bērnus, un arī, kā vecāku lomu savienot ar visām pārējām lomām, ko mums dzīve piešķir.

Mūsu "iekšējais bērns" nosaka mūsu kā pieaugušu cilvēku rīcību un spēju risināt problēmsituācijas, audzinot savus bērnus. Kāpēc tā, vai var ko mainīt un kā mūsu bērnības pieredzes nosaka mūsu kā pieaugušu cilvēku rīcību, Ģimenes studijā saruna ar ģimenes psihoterapeiti Vitu Kalniņu un psihologu Reini Upenieku.

Iekšējais priecīgais bērns var palīdzēt būt labiem vecākiem. Ievainotais bērns traucē, arī pārspīlēta velēšanās būt pareiziem vecākiem.

"Palīdzēt var tas, ka esam paši kontaktā ar sevi, savu ķermeni, savām emocijām, ka nenoliedzam to, kā jūtamies, ka varam par to parunāt ar partneri, ar draugiem, ka saņemam atbalstu kā vecāki, tas būtu ļoti svarīgi, norāda Vita Kalniņa.

Reinis Upenieks atzīst, ka vārdiem “labi vecāki” ir dažādas interpretācijas.

“Gana labi ir jau labi, lai vecāki brīnišķīgi pildītu šo lomu,” atzīst Upenieks. “Reizēm alkās pēc izcili, kas daudziem stāv aiz vārda labi, tik ļoti aizraujamies ar šīs lomas piepildīšanu, ka kāds arī cieš.”

"Savukārt šodien nozīmē spēju koncentrēties uz šo mirkli, šo dienu, kas ir labākais, ko varam izdarīt šodien ar zināšanām un prasmēm, kas mums ir no vakardienas, pārāk neaizraujoties ar sevis noniecināšanu, ka mums neizdevās kā vecākiem," skaidro Upenieks.

“Doma ir pulcināt vecākus, lai parunātu par to, ka būt labiem vecākiem, tas nozīmē vispirms būt labiem pašiem pret sevi,” skaidro Kalniņa. “Bieži sastopamies ar vecākiem, kas cenšas un reizēm pārcenšas. Ir grūti dozēt rūpes vai mīlestību pret bērnu īpaši situācijas, ja paši to neesam pietiekami saņēmuši.”

Kalniņa aicina vienkārši baudīt savas kopā. “Reizēm vecāki ir pārcentušies pareizībā, kā nereti iztrūkst vienkāršs prieks par to, ka esam kopā,” uzskata Kalniņa.