Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ceļu satiksmes negadījumi ik gadu pasaulē paņem vairāk nekā 260 tūkstošus bērnu dzīvību. Latvijā pēdējos piecos gados ik gadu iet bojā septiņi bērni, cietušo, protams, ir daudz vairāk. 2016. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis viens bērns, bet cietušo skaits tuvojas četriem simtiem.

“Šobrīd visapdraudētākie ir bērni līdz deviņu gadu vecumam,” raidījumā Ģimenes studija atklāj Ceļu satiksmes direkcijas pārstāve Valda Kjaspere.

Kjaspere vērtē, ka vainot var vecāku bezatbildīgo rīcību. “Vecāki ir iniciatori satiksmes pārkāpumam. Ir jāsteidzas, ejam pāri ielai. Vecāki tajā brīdī, iespējams, ir izvērtējuši situāciju un pieņēmis lēmumu, ka tas nebūs bīstami, bet bērnam ir dots mājiens, ka satiksmes noteikumus drīkst pārkāpt, ja tevi ir attaisnojošs iemesls. Bērns neizvērtēs situāciju,” komentē Kjaspere.

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērni un jaunieši tiek traumēti un iet bojā uz dzelzceļa un ceļu satiksmes negadījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, ir neuzmanība, ko izraisa tieši mobilo telefonu lietošana un mūzikas klausīšanās austiņās. CSDD nav datu par to, cik negadījumos bērns vai pusaudzis ir cietis tāpēc, ka uzmanību novērsušas mūsdienu tehnoloģijas, ko lieto, ejot pa ielu. Tie noteikti ir vainu pastiprinoši apstākļi, lai nokļūtu nelaimē.

Latvijas dzelzceļa pārstāvis Māris Ozols telefona sarunā atzīst, ka viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērni un jaunieši tiek traumēti uz dzelzceļa vai pat iet bojā, ir neuzmanība, ko izraisa mūzikas klausīšanās austiņās vai mobilo tālruņu lietojumu. Pētījums liecina, ka tikai 34 procenti bērnu un jauniešu, kas ikdienā lieto austiņas, izņem tās, tuvojoties dzelzceļam; 15 % pagriež mūziku klusāk, absolūtais vairākums nedara neko.

Tehnoloģiju eksperts Arturs Mednis norāda, ka kampaņas, kas uzrunā jauniešus lietot atstarotājus, neklausīties mūziku austiņas uz ielas, nestāvēt tuvu vilciena sliedēm, tiek raidītas mediju platformām, kur jauniešu nemaz nav. Ja arī tās ir uzrunājošas, attiecīgajās platformās nav cilvēku, kas to sadzirdētu. Mednis norāda, ka jādomā par kanāliem, kur uzrunāt jauniešus un lai kampaņa būtu atbilstoša auditorijai.

Diskusijā raidījumā Ģimenes studija piedalās arī psiholoģe, biedrības “Esi brīvs” pārstāve Dace Caica un Rīgas 72. vidusskolas sociālā pedagoģe Žanna Manakova.