Olga Ļubina: Jo vairāk domājam par slikto stresu, jo tas padara mūs vājākus

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Bērnam stress parasti rodas kritiskos vecuma posmos, kritiskās situācijas – tiem, kas sāk iet bērnudārzā, kas sāk iet skolā, kam ir dažādi pārbaudījumi, arī pubertātes vecumā. „Tie ir bērni, kur ģimene no viņa grib pārmēru daudz,” rezumē Ilze Grope raidījumā Ģimenes studija.

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju stresa situācijās mēdz "izlādēties" uz partneri vai bērniem. Kādu ietekmi tas atstāj uz bērnu veselību un kā tomēr saglabāt līdzsvaru un mieru steidzīgajā ikdienā, skaidrosim šodien Ģimenes studijā. Vasarā gan stresa, iespējams ir mazāk, nekā pārējā laikā, tomēr tieši tāpēc ir īstais laiks domāt par to, kā saglabāt līdzsvaru un mieru steidzīgajā un stresa pilnajā dienu ritējumā. Diskutē Latvijas pediatru asociācijas prezidente Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Grope, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārste psihoterapeite Lelde Smilte un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina.

„Stress ir tas, kas mūs attīsta un virza uz priekšu, jo tikai stresa situācijās cilvēks veic kādas darbības, bet brīdī, kad stresu vairs nevar izturēt, to jau dēvē par distresu," norāda Ilze Grope.

„Dzīve ir stress, un tas nav jāuztver kā liela problēma, ir jānodala labais un sliktais stress,” bilst Olga Ļubina. „Jo vairāk domājam par stresu, jo tas padara mūs vājākus.”

Katram konkrētam cilvēkam ir sava recepte, kā tikt galā ar nevēlamu stresu, vienam tas ir labs miegs, sabalansēts ēdiens, fiziskās aktivitātes, sarunas ar otru cilvēku, arī alkohols un citas atkarības spēj cilvēku nomierināt. Vienam palīdz ravēšana, citam kaķa paijāšana. Ir labi, ja cilvēks atrod metodi, kā dzēst savu stresu.