"Prieka par daudz nevar būt. Kur to rast? Neviens šajā pasaulē nav atbildīgs par to, lai es būtu priecīga. Priekam ir jābūt atkarīgam no manis, tas ir mans prieks un to es kultivēju sevī, no manas attieksmes pret pasauli ir atkarīgs mans prieks," uzskata Elita Ziemele.

"Prieku sabojā kauns, vaina un bailes, kas tomēr nāk caur vecākiem. Ja šo sajūtu ir par daudz un neadekvātas, tad prieks tiek noplicināts un tad ir mākslīgais smaids un prieks," analizē Gunta Andžāne.

Kā iemācīties neapslāpēt bērna prieku? Kā, piemēram, nedomāt par atvases  netīrajām drēbēm, kad viņš aizrautīgi lēkā pa peļķēm, bet priecāties kopā ar viņu. Un kur bērnam pieaugot pazūd iedzimtā spēja priecāties. Atbildes meklējam Ģimenes studijā. Raidījumā piedalās ārste-psihoterapeite Gunta Andžāne un ģimene - vecmāmiņa Elita Ziemele,  mamma Iveta Ziemele un dēls Adrians Klāvs Jākobsons.