Pārejot uz jaunu mācību saturu un citādu pieeju mācībām, kas attīstītu skolēnu lietpratību, skolās un pirmsskolās jāmainās arī vērtēšanas sistēmai, kas ļautu novērtēt ne tikai skolēnu tehniskās zināšanas, bet arī to, kā skolēns zināšanas prot izmantot reālajā dzīvē. Kāda lomā vērtējumam būs ikdienā un kādi būs pārbaudes darbi, kādas pārmaiņas iecerēts ieviest vērtēšanas kārtībā un kādas jau skolotāji izmanto, Ģimenes studijā skaidro projekta „Skola 2030” Diagnostikas instrumentu izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs, Rīgas Franču liceja direktores vietniece izglītības jomā, vēstures skolotāja Aija Kļaviņa un Ādažu vidusskolas sociālā pedagoģe Agita Alksne.

No vērtēšanas sistēmas jauna satura veidotāji negatavojas atteikties, taču, vēloties kvalitatīvas pārmaiņas, arī vērtēšanas sistēmu nevar atstāt tādu, kāda ir, un prasīt  jaunu rezultātu. "Ja gribam citu rezultātu – lietpratību jeb kompetenci, ir jāmācās, kā to novērtēt. Nav gatavas atbildes. Daudzas valstis to mācās. Piemēri rāda, ka ir iespēja vērtēt kompleksu problēmu risināšanu, izmantojot sadarbības prasmes," skaidro Pāvels Pestovs.

Ikdienas vērtēšanā iecerēts, kā tā būtu nepārtraukta pie aktivitātēm, pie uzdevumiem. Šobrīd skolotāji veiksmīgi novērtē, vai uzdevums izpildīts. Taču nepietiekama ir atgriezeniskā saite vērtējot, kā skolēns tika līdz tam rezultātam. Vēl tālāk, kā viņš izvēlas stratēģiju, ko dara, ja rezultāts nav pareizs.

"Nepārtraukta atgriezeniskā saikne ir atšķirīga no vērtēšanas ar atzīmi. Ja skolēns ir dabūjis atzīmi, grūti ir strādāt tālāk, kāpēc ir kļūdas, skaidro Pāvels Pestovs.

Agita Alksne norāda, kā bērnam vērtējums ir viņa alga un tas viņam ir svarīgs, vai tā ir atgriezeniskā saite, kas šobrīd vairāk ir aktuāls mazajās klasēs kā aprakstošais vērtējums, vai atzīmes. Vērtējumam ir vairākās funkcijas: atgriezeniskā saite un motivējošā puse, kad bērnam pašam dod iespēju izvērtēt savus darbu, ko viņš varētu mācoties mācīties. No psiholoģijas viedokļa svarīgi, ka atgriezeniskai saitei jābūt pozitīvai.