Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Salīdzinoši maz ir informācijas par skolas vecuma bērnu psiholoģisko veselību un to, kā atbalstīt bērnus, šajā vecumā, raidījumā Ģimenes studija norāda Vecāku foruma organizatore Kristīne Dūdiņa.

Pusaudža vecumā bērnam ir svarīgi sajust vecāku atbalstu nevis tikai kontroli. Vecākiem nevajag baidīties no sava bērna pusaudža gadiem.

Kāds psiholoģiskais atbalsts visvairāk ir nepieciešams pusaudzim? 11. aprīlī norisinājās ikgadējais Latvijas vecāku forums, kurā viens no jautājumiem - par psiholoģisko atbalstu pusaudzim. Kāda ir Latvijas bērnu un pusaudžu psiholoģiskā veselība un kā efektīvi sadarboties bērna dzīvē iesaistītajiem pieaugušajiem? Ģimenes studijā turpinām diskusiju par šo jautājumu, kā arī par to, kā sarežģītos dzīves brīžos pusaudžiem talkā nāk īpaši mentori. Raidījuma viesi: psihoterapeite un Vecāku foruma organizatore Kristīne Dūdiņa, Slimību profilakses un kontroles centra Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis, Mentoru programmas pārstāve, mentore Karīna Kacalapa un Mentoru programmas dalībniece Anastasija

Latvijas skolēnu paradumu pētījuma dati liecina, ka par nomāktību vai nervozitāti vismaz reiz nedēļā vecuma grupā 11 – 13 – 15 gadi sūdzas ap trešdaļu pusaudžu;slikts garastāvoklis – puse. 14 procenti bērnu un pusaudžu aptaujā saka, ka pēdējo pāris mēnešu laikā divas trīs izbaudījuši ņirgāšanos par sevi, tikpat daudz atzīst, ka darījuši pāri citam.

"Stresam un traumatiskiem notikumiem bērni pakļauti tik pat lielā mērā kā pieaugušie. Pie tam bērnu iespējas mainīt situāciju ir ierobežotas. Uzvedības traucējumi, trauksme, bailes, saskarsmes grūtības, nomāktība un domas par pašnāvību ir daži no veidiem kā bērni reaģē uz to, ka viņu vajadzības nav piepildītas. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem aptuveni 1/4 daļa cilvēku dzīves laikā piedzīvo psihiskās veselības traucējumus. Visbiežāk tie sākas pusaudžu un jaunu pieaugušo vecumā un to cēlonis ir bioloģisko un vides faktoru mijiedarbība.  Sociālā vide, ģimene, skola var kalpot gan kā aizsargājošs, gan riska faktors.

Ja psiholoģiskās grūtības un traucējumus pamana savlaicīgi un sniedz palīdzību, rezultāti ir labāki. Tomēr pētījumi parāda, ka pirmo palīdzību vidēji saņemt tikai 5-6 gadus pēc traucējumu sākšanās, kad problēmas jau ir samilzušas," vēstīts Vecāku foruma mājas lapā.