LSM ziņās: Seksuālā vardarbībā cietis bērns. Izmeklēšanā pāridarījums jāpārdzīvo no jauna

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ikviens bērns var kļūt par seksuālas vardarbības upuri, tas skan biedējoši, bet apgalvojums ir patiess, taču vajadzētu koncentrēties nevis uz biedējošo pusi, bet uz to, ko darīt, lai tas nenotiktu un kā rīkoties, ja tas ir noticis, atzīst speciālistes raidījumā Ģimenes studija.

Seksuālā vardarbībā cietis bērns ir īpaši jūtīgs un, neskaitāmas reizes sniedzot liecību par pāridarījumu, spiests to pārdzīvot atkal un atkal. Kā šo problēmu risina Latvijā un kā citur pasaulē, Ģimenes studijā skaidro centra „Dardedze” pārstāves - juriste, projekta "Bērna māja" vadītāja Laura Ceļmale un psiholoģe Inese Sadauska, kā arī Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Apmēram pusgadu darbojās pilotprojekts „Bērnu māja”, kur no seksuālās vardarbības cietušus bērnus nopratināja viņam draudzīgā vidē, nevis policijas iecirknī. Pratināšana notika vienu reizi, tikai to veic psihologs ar speciālu pētījumos balstītu tehniku. Tā tiek iegūta izmeklēšanai vajadzīgā informācija un netiek traumēts bērns.

Tas ir mīts, ja bērns cieš no šāda nodarīja, tas notiek nelabvēlīgā vidē. Seksuāla vardarbība ir noziegums, kas var notikt ikvienā sociālā slānī. Policijas dati liecina, ka 94 % noziedzīgu noradījumu sociālā jomā notiek bērna paziņu lokā. Skaitļi ir iespaidīgi.

Pētījumi rāda, ka dzimumakts ir mazākā daļa seksuālās vardarbības gadījumiem. Kā seksuālo vardarbību definē attieksmi vai komunikāciju ar bērnu, kas ir ar mērķi gūt seksuālu baudu varmākam. Tā ir privātuma robežu pārkāpšanu, pieskārieni, darbības, ko pieaugošais var darīt, lai gūtu baudījumu. Seksuālās vardarbības lauks ir plašs.

Liela daļa cilvēku to nevienam neizstāsta, daļa stāsta pēc ilgāka laika, pēc vairākiem gadiem. Neatklāj to, jo bieži pāridarījums notiek ģimenes lokā, paziņu lokā.

Bērnībās piedzīvotās seksuālās vardarbības sekas var būt nozīmīgas ilgtermiņā psiholoģiskās labklājības ziņā. Tas ir traumatiski bērnam. Tas var sagraut vecākus, tas iespaido arī paša bērna nākotnes ģimeni, kā viņš veidos attiecības ar saviem bērniem, savu partneri.

Policijas dati rāda, ka dzimumnoziegumi pret bērniem ir viens no izplatītākajiem nozieguma veidiem. Svarīgi, lai izmeklēšanas procesā bērns vēlreiz netiktu pakļauts ciešanām.

Jārada apstākļi, lai bērns šo stāstu var izstāstīt vienu reizi, nevis skolotājam, sociālam darbiniekam, nevis vēl un vēl un atkal.