Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Reibonis, elpas trūkums, panikas lēkmes - tie ir tikai daži veģetatīvās distonijas simptomi. Veģetatīvo distoniju - ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumus aizvien biežāk konstatē arī jauniešiem. Vai sabiedrības spiediens un gaidas būt perfektiem it visā ir radījušas jauniešiem neizturamu stresu, kas noved pie šī sindroma, vaicājam Ģimenes studijā. Skaidro Bērnu pediatre neiroloģe Vizma Meikšāne, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons un Sabiedrības veselības speciāliste Ineta Meldere, viņa stāsta arī par personīgo pieredzi, saskaroties ar veģetatīvo distoniju.

Veģetatīvā distonija rodas, ja ilgstoši augsts ir stresa hormonu līmenis. Var teikt organismam zudis līdzsvars.

Vecākiem būtu jāiemāca bērniem, kā pārdzīvot zaudējumu, nevis tikai prasīt labas atzīmēs, bet kā pārdzīvot situāciju, ja ir slikta atzīme.

Vecāki neiemāca bērniem, ka var arī nesanākt, ka var arī zaudēt, ka var arī būt sāpīgas izjūtas un tas ir pavisam normāli. Ka nevari būt visur pirmais un šīs izjūtas ir jāpieņem.

"Ja skolā jaunietis ir bijis teju perfekts, bet tad viņam darba intervijā pasaka, ka neņemsim, universitātē pasaka,,ka nav tomēr labākais, veidojot attiecības, otrs cilvēks atsaka, tajā brīdī smadzenēs ir "atomsprādziens". Tā ir situācija, kurai cilvēks nav gatavs," bilst Artūrs Miksons.