Ar katru gadu jaunie skolotāji, kas izvēlas apgūt skolotāja profesiju, kļūst arvien motivētāki, diskusijā par skolotāja darba prestižu raidījumā Ģimenes studija atzīst Daiga Kalniņa, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente.

Prestižs skolotāja profesijai sabiedrībā ir „mākslīgi nosists”. Ne jau visi skolotāji ir slikti, vērtē Kalniņa. Viņa norāda, ka attieksmi pret skolotājiem maina tas, ka kādu atsevišķu gadījumu vispārina un attiecina uz visiem skolotājiem.  Tas, pirmām kārtām, maina attieksmi tiem, kas vēlētos būt par skolotājiem, kā arī tiem, kas par skolotājiem domā.

Kā skolotāji jūtas savā profesijā un kā vairot šīs profesijas prestižu, Ģimenes studijā diskutē arī  programmas "Iespējamā misija" direktors Mārtiņš Kālis, Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas un Ropažu vidusskolas ekonomikas skolotājs Igors Grigorjevs un angļu valodas skolotājs RTU inženierzinātņu vidusskolā Guntis Zenfs.

„Skolotāja izaicinājums ir mainīt savu lomu no zināšanu autoritātes uz palīgu, kas prastu zināšanas, ko var atrast, izmantot. Lielā mērā no pašiem skolotājiem atkarīgs, kā viņi veidos savu tēlu, vai stāstīs par labajiem piemēriem," min Mārtiņš Kālis.

"Atgriezeniskā saite dod vēlmi strādāt skolā.," uzskata Guntis Zenfs. "Es mācu man sanāk, viņi mācās un viņiem sanāk. Tā ir laba sajūta, laikam esmu savā vietā."