"Tas ir mīts – ja vecāki runās ar savu pusaudzi par pašnāvību, tas mudinās viņu to veikt," raidījumā Ģimenes studija skaidro Zane Avotiņa.

"Pusaudži ir viegli ietekmējami un nozīmīgāka viņiem kļūst vienaudžu loma. Ja vienaudžu vidū ir kāds, kas ir mēģinājis izdarīt pašnāvību, tas var būt „lipīgāk”, nekā, ja vecāki cilvēciski pārruna ar bērnu, ko nozīmē, ka cilvēks izdara pašnāvību," turpina Avotiņa.

Vecāku drosme runāt par sarežģītām lietām rosina arī pusaudzi runāt un uzticēties vairāk. Saviem bērniem pusaudža vecumā vecākiem jābūt kā glābšanas tīklam, ja bērns pieņem sliktu lēmumu vai kļūdīsies. Visbiežāk bērni nestāsta par savām kļūdām, jo baidās, ka par to viņus sodīs. Vienīgais un labākais līdzeklis, kas vecākiem ir dots, ir spēja sarunāties, ieklausīties, prast arī uzrunāt sasāpējušās lietas.

Laika posmā no 2011. 2015. gadam 44 jaunieši vecumā no 15 līdz 19 ir izdarījuši pašnāvību. Kas liek jauniem cilvēkiem tik galēji rīkoties, kā atpazīt, ka cilvēkam šāda doma radusies un kādas iespējas palīdzēt, spriežam Ģimenes studijā. Diskutē psihiatre Laura Ķevere, krīžu un konsultācijas centra "Skalbes" vadītāja Zane Avotiņa un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Toms Pulmanis.

Pašnāvības tēma ir sabiedrības tabu tēma, par to nav pieņemts runāt, jo uzskata, ka tas varētu pamudināt kādu izvēlēties kā risinājumu šo metodi.