Novembris ir mēnesis, kuru sagaidām patriotiskā zīmē. Tādēļ mēneša pirmo nedēļu - no 3. līdz 7. novembrim - katru darba dienas rītu no plkst. 09:05 tiešraidē Latvijas Radio 1 Jums piedāvāsim raidījuma "Kā labāk dzīvot?" speciālizlaidumu "Ideju teniss".

Ko mēs servēsim? Idejas. Idejas Latvijas simtgadei. Pirmdien "Ideju tenisu" spēlē žurnālists, žurnāla „Ir" komentētājs Pauls Raudseps, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, "TechHub Rīga" līdzdibinātājs Ernests Štāls, kurš vada arī savu uzņēmumu "Reach.ly", kas specializējas liela apjoma datu analīzē, un Rīgas ekonomiskās augstskolas pasniedzējs, uzņēmējdarbības  procesu pētnieks Arnis Sauka. Šoreiz idejas par tēmām: kā Latvijā ieviest 21. gadsimta nodokļu sistēmu un kā Latvijā ieviest vecuma ierobežojumu 65+.

Pirmais sets: kā Latvijā ieviest 21. gadsimta nodokļu sistēmu

Pirmajā "Ideju tenisa" setā, runājot par nodokļiem, ja būtu iespēja ieviest 0 procentu nodokļu likmi kādai noteiktai sociālai grupa, Pauls Raudseps un Mārtiņš Kaprāns to piemērotu ilgstošajiem bezdarbniekiem pirmo gadu, kad tie atgriežas darba tirgū. Tas varētu būt „atgriešanās nodoklis”.

Ernests Štāls un Arnis Sauka piebilst, ka tas ir cerības stars, kas varētu veicināt nodarbinātību, un no savas puses iesaka 0 procentu nodokļu likmi ieviest daudzbērnu ģimenēm.

Kādas speciālās ekonomiskās zonas vajadzētu ieviest, lai stimulētu kultūras un citu nozaru attīstību Latvijā?

Ernests Štāls un Arnis Sauka piedāvā ideju, kā speciālās ekonomiskās zonas veidot blīvi apdzīvotos mikrorajonus pilsētās. Ja kāds šajā vietā atver nelielu kultūras iestādi, to nevajadzētu aplikt ar nodokļiem. Savukārt Pauls Raudseps un Mārtiņš Kaprāns raugās no pretējās puses un aicina, lai cilvēku blīvums augtu atsevišķās vietās un tās būtu zonas, kur uzņēmējdarbību neaplikt ar nodokļiem. Visi spēles dalībnieki nonāk pie atziņas par „blīvuma koeficientu”.

Kādus jaunus nodokļus varētu ieviest, lai novērstu kaitīgus ieradumus un nevēlamas parādības sabiedrībā?

Paula Raudsepa un Mārtiņa Kaprāna ideja – mazinot nevienlīdzību, ieviest „luksus nodokli”. Otra komanda atbalsta šo ieceri un pievieno ideju par „e-vielu nodokli”. Tas arī aizsargātu vietējos ražotājus, jo tālāk vestiem produktiem vajag vairāk e-vielu pievienot.

Kā panākt nodokļu maksāšanas neizbēgamību?

Ernests Štāls un Arnis Sauka iesaka nodokļu maksāšanu avansā, tas gan būtu dzīvē ieviešams diez gan sarežģīti. Tas neuzlabo uzņēmējdarbības vidi, bet neizbēgamību var panākt tikai ar šādu brutālu metodi. Attīstot ideju, Pauls Raudseps norāda, ka ar nodokli vajadzētu aplikt lietas, ko nevar noslēpt.

Otrais sets: kā Latvijā ieviest vecuma ierobežojumu 65+

Kas ir obligātā pensionēšanās vecuma alternatīva?

Ernests Štāls un Arnis Sauka iesaka atteikties no pensionēšanās vecuma cenza, kad katrs vēlas, lai iet pensijā. Mārtiņš Kaprāns iebilst, ka uzstādījums ir bīstams, jo nebūs paaudžu maiņa. Pauls Raudseps pieblist, ka jāveicina brīvprātīgā iesaiste.

Kādās profesijās vajadzētu ieviest minimālo vecuma cenzu 65+

Paula Raudsepa un Mārtiņa Kaprāna ideja balstās pieņēmumā, ka Latvijā pieaug nepieciešamība pēc vecomāšu dienesta. Dienesta, kas pieskata bērnus, ja tiem nav vietas bērnudārzā vai vecāki ir aizņemti. Par vecomāti var kvalificēties ar noteiktu stāžu un noteiktu vecumu. Pretinieki norāda, ka tas varētu būt diskriminējoši.

Senioru iespējas ierobežo viņu rocība. Kādus vēl papildus finansēšanas veidus vēl varētu ieviest, lai atvieglotu vecumdienas

Arnis Sauka min piemēru, ka Skandināvijas valstīs un Latvijā cilvēki neiet pensijā atšķirīgu iemeslu dēļ. Latvijā cilvēki neiet pensijā, jo nevar izdzīvot. Ja ir normāli ieņēmumi un normāla pensiju sistēma, tad šāds jautājums par papildus finansējumu nerodas. Ir jāstrādā pie valsts attīstības. Pauls Raudseps iesaka stiprināt sociālos dienestus, kas palīdz veciem cilvēkiem. Tas arī mazinātu sociālo atstumtību pensionāru vidē.

Kādas konkrētas mentoringa idejas varētu īstenot, ņemot vērā, ka nozīmīgu sabiedrības daļu veido seniori ar savu pieredzi?

Pauls Raudseps norāda, ka domājot tieši par Latvijas simtgadi daudz aktīvāk būtu jāiesaista cilvēki ar lielu dzīves pieredzi, lai viņi stāsta jauniešiem par Latvijas vēsturi, par savu pieredzi. Tas ir daudz saistošāk, nekā izlasīt grāmatā.

Ernests Štāls un Arnis Sauka min programmu „Sakabe”, kur savienot veco profesionālismu ar jaunajām idejām.

Mūsu spēlē katru dienu brīvprātīgi piedalīsies četri cilvēki. Viņu uzdevums - pāros apspēlēt vienam otra radošo lidojumu. Visiem labi zināms, cik bieži lielas lietas sākas ar vārdiem "teorētiski tas ir iespējams" vai "dzīvē to nav iespējams izdarīt"... Mēs aicināsim atvērtus praktiķus un drosmīgus teorētiķus domāt idejas pie viena tenisa galda. Spēles garums tiešraidē ir viena stunda, un tajā apskatīsim divas tēmas. Kopā piecās dienās provocēsim klausītājus un skatītājus ar desmit dažādiem jautājumiem, lai iegūtu simts ideju Latvijas simtgadei.

Raidījuma vadītājs Gatis Mūrnieks (attēlā), aizvadīto Dziesmu svētku un šīs vasaras Gaismas pils atklāšanas radošais direktors.

Radio raidījumu var tiešraidē vērot arī Delfi.lv, sabiedrisko mediju vienotajā ziņu portālā lsm.lv un m.lmt.lv, bet sociālajos medijos ierakstus lasīt, sekojot mirkļbirkai #lv100. Savas idejas Latvijas simtgadei jebkurš interesents varēs iesūtīt īpašā Delfi.lv sadaļā. Idejas tiks apkopotas un spilgtākās no tām arī iekļautas simtgades programmā, kura taps 2015.gada laikā.