Raidījums Kā labāk dzīvot turpina tradīciju un arī šogad, gaidot Latvijas dibināšanas gadskārtu, piedāvā raidījuma speciālizlaidumu. Veselu nedēļu ēterā spēlēsim Ideju tenisu – spēli, kurā meklējam labas, attapīgas, neparastas, izcilas, vienkārši jautras idejas, kā sagaidīt un svinēt Latvijas simtgadi.

Ceturtdienas spēlē cenšamies saprast, kā padarīt Latviju par e-lielvalsti un kā panākt, lai Latvija kļūst par pirmo valsti, kas neizmanto pesticīdus? Idejas piedāvā uzņēmēja Jūlija Gifforde, redaktore un tulkotāja Anna Reinolde, žurnālists Kārlis Streips un vēsturniece un skolotāja Aija Abens.

 

Kā padarīt Latviju par e-lielvalsti šī vārda īstenajā nozīmē?

Lai vēl vismaz divsimt tūkstoši Latvijas iedzīvotāju sāktu lietot internetu, Aija Abens iesaka katru viensētu nodrošināt ar interneta pieslēgumu, kā arī tur dzīvojošajiem uzdāvināt palielu planšetdatoru un, protams, viņus apmācīt darboties ar šo ierīci un izmantot interneta vidi.

Anna Reinolde piedāvā rīkot mazās virtuālās talkas: cilvēki gados, kam ir kādas problēmas par to ziņo tieši datorvidē, savukārt jauniešiem, kas dodas viņiem palīdzēt, samaksa par palīdzību varētu būt šī cilvēka dzīves stāsts, ko, protams, piefiksē datorā.

Jūlijas Giffordes piedāvājums – mazināt birokrātisko slogu ar papīra dokumentu lietošanu, Anna Reinolde piebilst, ka tas atviegloti dzīvi, ja arī autovadītāja apliecība būtu e-formātā.

Savukārt savu Silīcija ieleju Latvija varētu veidot kopā ar Igauniju, kas ir izvirzījusies vadībā e-vides ieviešanā.

Aija Abens ierosina eksaktās zinātnes, tajā skaitā datorzinātnes, zinātnes mācīt meitenēm un zēniem atsevišķi.

Anna Reinolde arī atgādina, ka bērniem mācot, internetu izmantot, jāmāca arī par interneta spēku, jo tas ir koks ar diviem galiem, lai bērni jau laicīgi sāk saprast, ka ar informāciju var manipulēt.

Kā panākt, lai Latvija kļūtu par pirmo valsti pasaule, kas neizmanto pesticīdus?

Spēles dalībnieki ir nedaudz skeptiski par iespēju, motivēt konvencionālos zemniekus kļūt par bioloģiskajiem. Viens risinājums - ievest no Meksikas meksikāņus, kas netiek ASV, lai viņi palīdz Latvijas zemniekiem tikt galā ar kaitīgiem kukaiņiem, nezālēm.

Kārlis Streips piedāvā pavisam vienkāršu risinājumu - ar likumu aizliegt pesticīdus.

Zemniekiem, kas izmanto ķīmiskos pesticīdus, vajag parādīt ka darbojas dabiskie pesticīdi.

Anna Reinolde piedāvā sniegt lielāku atbalstu bioloģiskajām saimniecībām. Nodrošināt, lai Latvijā ir pietiekams skaits ekspertu, kas palīdz mazajām bioloģiskajām saimniecībām sakārtot papīrus, lai viņi paši varētu strādāt un gādāt bioloģiskos produktus.

Bet cilvēkus motivēt izvēlēties veselīgo pārtiku varētu reklāmas birojs, kas tieši reklamē bioloģisko zemnieku produkciju. Jūlija Gifforde piedāvā šādu izglītojošu reklāmu, piemēram, pie ābolu stenda veikalā: uz plakāta divi āboli - nesmukais bioloģikais, smukais konvencionālais - un uzskaitīts, kas katrā iekšā un kā viedojas izmaksas. Izvēlies pats!

Aija Abens piedāvā īstenot ģimenēm valsts atbalsta programma, ka var iegādāties bioloģiskos ābolus apmēram par tādu pašu cenu kā no tālām zemēm vestos.

 

Spēles dalībnieki

Jūlija Gifforde, aktīva jaunietei, kurai ir lielas cerības uz šo valsti, ar kuru cer saistīt savu dzīvi ilgu laiku. Jūlija ir dzimusi un augusi Kanādā, pēdējos 10 gadus dzīvo Latvijā. Ir izveidojusi savu uzņēmumu, kurš palīdz Latvijas uzņēmumiem vērsties ārzemju tirgū.

Kārlis Streips, Amerikā dzimis un audzis latvietis, žurnālists, augstskolas pasniedzējs, tulkotājs, televīzijas un radio raidījumu vadītājs.

Aija Abens - vēsturniece un skolotāja pēc profesijas. Par sevi saka: Visu mūžu mācos. Pašlaik strādā Okupācijas muzejā, kur ir Stūra mājas projekta vadītāja. Taču savā mūžā esmu dažādos darbos strādājusi. Ir dzīvojusi un strādājusi vairākās valstīs, bet pati atzīst, ka garīgās mājas vienmēr bijusi Latvija.

Anna Reinolde sevi raksturo kā nelabojamu optimisti brīžos, kad neraud. Ir akadēmisks redaktors un tulks, kura strādā ar antropoloģijas, literatūras zinātnes un komunikācijas tekstiem Latvijas Universitātei un NATO.