Aiga Pelane: Pensiju sistēmu Latvijā vajag rūpīgi pārskatīt

„Nav naudas” - tā saka politiķi, kas ik pa laikam jau kaut kādu naudiņu tomēr pensionāriem piemet. Tiesa, miljoni, kas papildus tiek sadalīti „uz galviņām” nekādu taustāmu uzlabojumu senioru dzīves līmenī nedod. Vai Latvijas pensiju sistēma, kas par labu atzīta citviet pasaulē un izslavēta ar savu taisnīgumu solidaritātes principu ievērošanu, var turpināt nemainīgi pastāvēt un „ražot” jaunus nabagus?

Sistēma veiksmīga uz „papīra”

Protams, situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, Latvijā radītā, trīs līmeņu pensiju sistēma uz „papīra” ir taisnīga un saprotama. Katrs strādājošais visu savu darba mūžu rūpējas par to, lai vecumdienās būtu pārticis un nodrošināts. Turklāt, kā saka eksperti, svarīgi, lai cilvēks iesaistītos visus trīs līmeņos, jo tikai tā būs iespēja saglabāt pašreiz ierasto dzīves līmeni. Taču, no otras puses, te vietā pieminēt to, ka „ar labiem nodomiem, ceļš bruģēts uz elli”. Proti, sistēma ir spējīga strādāt ideālā situācijā – kad Latvijā pietiekami daudz cilvēku veic sociālos maksājumus, kad ir nedaudz cilvēku, kas saņem minimālo algu un vēl mazāk cilvēku, kuri saņem atalgojumu „aploksnē”, kad cilvēkiem ir zināšanas un interese par savu naudu un tās vairošanu, kā arī apzināta vēlme jau spēka gados parūpēties par savu nodrošinājumu vecumdienās.