Apšauba Rīgas pašvaldības izmantotos kritērijus ēku iekļaušanai graustu sarakstā

Grausti nerotā nevienas pilsētas seju. Par to šaubu nav. Tomēr galvaspilsētas pašvaldības pēdējā laika aktivitātes radījušas jautājumu, vai Rīgas dome, izmantojot pašvaldībām ar likumu piešķirtās tiesības piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, brīžiem nepārsteidzas, vidi degradējošu objektu sarakstā iekļaujot arī ēkas, kuras nosaukt par graustiem īsti nevar. Par to plašāk raidījumā Īstenības izteiksme.

„Ar jēdzienu grausts ir jāsaprot būvtehniski ļoti sliktā stāvoklī esoša ēka, kura var apdraudēt cilvēku veselību vai pat dzīvību,” tā, jautāts par to, ko, arhitektu un būvniecības speciālistu ieskatā vispār var uzskatīt par graustu, atbild Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors Jānis Krastiņš. Tomēr ne visos gadījumos tas tā ir, steigšus piebilst speciālists.

Jautājums par to, ko īsti var vai nevar uzskatīt par graustu vai vidi degradējošu būvi, ir aktuāls ne tikai runājot par pilsētvidi. Jau vairākus gadus likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” vietvarām piešķīris tiesības cīņā pret šādām būvēm izmantot arī nodokļu politikas instrumentu, proti, paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Šīs tiesības izmanto daudzas pašvaldības, bet īpaši aktīva šajā ziņā ir galvaspilsēta Rīga. Saskaņā ar domes Īpašuma departamenta apkopoto informāciju, kopš 2012. gada par graustiem atzīto būvju skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes – pērn graustu sarakstā iekļauto ēku skaits sasniedzis teju sešus simtus. Vēl krietni straujāk augusi summa, kas iekasēta paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa veidā. Proti, ja 2012. gadā vidi degradējošo ēku īpašnieki pilsētas budžetam paaugstināta nodokļa veidā samaksāja aptuveni 15 tūkstošus eiro, tad pērn, tas ir, 2017. gadā, jau vairāk nekā 1,9 miljonus eiro. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdis Oļegs Burovs saka, ka galvaspilsētas pašvaldība pret vidi degradējošām būvēm cenšas cīnīties gan ar burkāna, gan ar pātagas metodēm. Burkāns šajā gadījumā ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļa statusā esošu ēku atjaunošanai. Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs var sasniegt pat pusi no kopējām izmaksām, taču projektu pieteikumos norādītais līdzfinansējuma apmērs krietni pārsniedz summu, kuru Rīgas dome atvēlējusi šai programmai. Šogad pieteikti vairāk nekā 130 projekti par kopējo summu vairāk nekā 2,2 miljoniem eiro. Tomēr bez pātagas metodes nevarot iztikt.