Bažījas par nejaušības principa apiešanu lietu sadalē tiesās

Saka, ka Temīda ir akla. Mūsdienās tas nozīmē, ka tienešus, kuri skatīs kādu konkrētu lietu, izraugās bezkaislīga datorprogramma. Latvijas Radio bija unikāla iespēja redzēt, kā programma strādā. Bet vai tiešām nejaušības princips lietu sadalē tiek ievērots, skaidrojam raidījumā Īstenības izteiksme.

2000. gadu sākumā tiesās pamazām sāka strādāt elektroniskā lietu sadales sistēma. Tā ieviesta, lai tiesnešiem izskatāmās lietas sadalītu pēc nejaušības principa, nepieļaujot subjektīvu faktoru iejaukšanos. Programma pieejama ierobežotam cilvēku lokam Tiesu administrācijā un tiesās, bet to izdevās aplūkot arī Latvijas Radio. Rīks atgādina rūtaino ekseli – vienā kolonnā tiesnešu vārdi, citā to noslogojums, specializācija un citi parametri. Pretim vārdiem vieta ķeksītim. Ja tas ielikts, tātad konkrētais tiesnesis piedalās lietu sadalē. Piemēram, Rīgas apgabaltiesā katras darba dienas beigās tiesas administrācijas vadītāja kā tādā „LatLoto” spēlē nospiež podziņu, un lietas pēc noteiktiem algoritmiem pēc nejaušības principa nonāk pie tiesnešiem.

Šādi lietas dala visās Latvijas tiesās, izņemot Augstākās tiesas Senātu. Pirmsākumos šo programmu pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma izstrādāta uzņēmums „Lursoft”, tagad to uztur cita firma – „Exigen Services”.

Taču vai tiešam viss notiek tik nejauši? Viens no šīs programmas izstrādātājiem, kuru viņa identitātes slēpšanas nolūkos saucam par Andri, stāsta – programma izstrādāta tā, ka cilvēks var nejaušības principu sašķobīt. Sistēmas izstrādātājs saka, ir ceļi, kuri ļauj nejaušības principu apiet.