Turpinot pētīt smagi slimo bērnu likteņus, Radio secina, ka daļa bērnu „sistēmā” nonāk, būdami pusaudži vai īsi pirms pilngadības sasniegšanas. Valsts sociālās aprūpes centros uz vecāku iesnieguma pamata ilgstošā aprūpē patlaban atrodas 94 pusaudži.

Kad Robertam bija kādi pieci gadi, tad sākās arī lielākās problēmas. Tās bija jau piecgadnieka problēmas, kas saistītas ar viņa diagnozi. Un pirmais bija, jums taču vieglāk būs, ja jūs no viņa atteiksieties. Problēmas nebūs jums un nebūs problēmas arī mums.

Latvija gan nav starp tām pasaules un Eiropas valstīm, kurās ir izplatīta prakse atteikties no bērniem. Kopumā invaliditāte noteikta vairāk nekā astoņiem tūkstošiem nepilngadīgo visā Latvijā, un lielākā daļa no viņiem aug savās ģimenēs. Vairāk nekā septiņi ar pusi tūkstoši. Bet Paliatīvās aprūpes biedrībā lēš, ka neizārstējamo bērnu skaits Latvijā svārstās ap sešiem līdz septiņiem simtiem, no kuriem arī lielākā daļa aug ģimenēs.

Tomēr ir tāda prakse – bērnus ievietot ilgstošas aprūpes centros, un iepriekšējā raidījumā stāstījām par mediķu praksi mudināt vecākus atteikties no smagi slimiem zīdaiņiem. Secinājām, ka daļa vecāku no saviem bērniem atsakās uzreiz pēc dzemdībām, bet otrai daļai, kas izvēlas par bērnu rūpēties paši, vēlāk ar ārstiem mēdz rasties nesaprašanās. Proti, ārsti rekomendē bērnu ievietot bērnunamā arī pēc tam, kad vecāki viņu ir izvēlējušies audzināt. Tas bieži notiek, kad bērns sasniedz pusaudža vecumu vai īsi pirms pilngadības sasniegšanas. Kādēļ tā?