“Nord Stream 2” ir loģisks un Eiropai vajadzīgs projekts, lai nodrošinātu eiropiešus ar lētu gāzi, vai arī Krievijas ģeopolitisko interešu ierocis, ar kuru nostiprināt “Gazprom” dominanci Eiropas gāzes tirgū. Šādās pretējās pusēs mēdz dalīties vērtējumi par Krievijas valdībai piederošā gāzes giganta “Gazprom” plāniem dubultot cauruļvadu sistēmas kapacitāti, kas gāzi pa tiešo no Krievijas pārved uz Vāciju. Politiskās un juridiskās cīņas ap projektu šobrīd pieņemas spēkā. Plānoto gāzesvada maršrutu varētu nobloķēt Dānija. Savus argumentus projekta kavēšanai meklē arī Eiropas Savienības institūcijas. Kādas ir iespējas šo pretrunīgo projektu apturēt, analizējam raidījumā Īstenības izteiksme.

Taču vispirms par to, kas ir “Nord Stream 2”. Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārved pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu “Nord Stream” jeb Ziemeļu straume. “Nord Stream 2” ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas. Projekta īpašnieks ir “Gazprom”, taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas “Uniper” un “Wintershall”, Austrijas OMV, Nīderlandes “Shell” un Francijas “Engie”. Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Plānots, ka “Nord Stream 2” varētu sākt darboties jau 2019. gadā.