Dabas daudzveidība Latvijā samazinās, un institūcijās pieejamie dati vairs neatbilst reālai dzīves situācijai – to nākas secināt projekta „Dabas skaitīšana” ietvaros. Sarūk gan bioloģiski vērtīgu mežu, gan pļavu platības, taču netrūkst arī pozitīvu piemēru, kā cilvēki spējuši, dzīvojot saskaņā ar dabu, saglabāt bioloģisko daudzveidību. Kāds sargā savas naktsvijoles, kāds pļavās gana govis, kāds neļauj nocirst mežā kokus. Kāda ir situācija Kurzemes pusē, interesējamies Īstenības izteiksmē.

Latvijā kūko dzeguzes un sākušas pogot lakstīgalas. Dabas pilnbrieds tuvojas, taču arvien vairāk Kurzemes pusē nākas dzirdēt, kur lai atrod pļavu, kur salasīt gaiļbiksīšus tējai. Kāda kundze vēl nesen sarunā sacīja – redzēju šosejas malā, bet vai tad tur lasīšu?! Latvijas romantiskā ainava ar pakalniem, kur katrā viensētā ganījās govis un zirgi, ir retums. Lauksaimnieki apsēj arvien lielākas platības un viensētu paliekas ieaug nezālēs, bet ar laiku mājas sabrūk un pazūd no zemes virsas. Arī meži ir tautsaimniecības stūrakmens un kailciršu skaits mazāks nepaliek. Šādi varētu turpināt gausties, ja vien nebūtu arī pozitīvo piemēru – var saimniekot savādāk.