Daugavpils - iedzīvotāju skaita ziņā otra lielākā Latvijas pilsēta. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gadā Daugavpilī dzīvoja vairāk nekā 94 tūkstoši iedzīvotāju. Bezdarba līmenis 11 procenti. Vien 18,5 procenti dzīvo latvieši, pārējie krievi, poļi, ukraiņi, baltkrievi. 2012. gada referendumā par otro valsts valodu Daugavpilī pārliecinošs vairākums - 85,15% vēlētāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Arī šobrīd pēc Latvijas Radio novērotā krievu valodu sabiedriskajās vietās Daugavpilī var dzirdēt biežāk nekā latviešu. Uzrunājot uz ielas cilvēkus latviešu valodā, daži, kad jautājumu saprata, atbildēt varēja vien krieviski, bija arī tā, ka jautājumu latviski nemaz nesaprata.

Daugavpils šajā domes sasaukumā uzsāka strādāt bez opozīcijas. Daugavpils pilsētas domē 15 deputāti. Šajā domes deputātu sasaukumā pārstāvēti septiņi saraksti. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013. gadā vislielāko pārsvaru guva “Latgales partija” un “Saskaņa Centrs” jeb šobrīd “Saskaņa”, abas partijas ieguva četras deputātu vietas. Pārējie pieci saraksti domē ir pārstāvēti ar vienu, divām deputātu vietām. Domes sastāvs raibs, tomēr neraugoties uz to, sākumā domē starp sarakstiem bija panākta vienošanās, kas ļāva domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi ievēlēt vienbalsīgi par Daugavpils pilsētas mēru ar trim vicemēriem - Jāni Dukšinski no “Attīstības partijas”, Pēteri Dzalbi no "Sociālā Taisnīguma partijas", "Tautas kontroles" un Dmitriju Rodionovu no “Saskaņas centra”. Dome bija apņēmusies strādāt lielā koalīcijā bez opozīcijas. Daugavpils, kas līdz tam izcēlās ar to, ka politiskie notikumi bija skaļi un pat satricinoši, miers un savstarpēja draudzība bija liels pārsteigums. Bet miers Daugavpils domē nebija ilgs. 2015.gada rudenī “Saskaņas” četri deputāti paziņoja par koalīcijas atstāšanu.

Šogad Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās iesniegti 13 saraksti, kopā - 190 deputātu kandidāti. Uz viena deputāta vietu pretendē aptuveni 13 kandidāti. Sarakstu daudz, cilvēkiem grūta izvēle.