Nedēļas nogalē Turcijā notiks referendums par izmaiņām konstitūcijā, kas paredz piešķirt prezidentam lielākas funkcijas. Kritiķi, tostarp Eiropas Savienībā, jau brīdina, ka izmaiņu apstiprināšana apdraudēs Turcijas demokrātiju un faktiski nozīmēs pašreizējā valsts vadītāja Redžepa Taijipa Erdogana diktatūras sākumu. Raidījumā Īstenības izteiksme stāsts gan par pašu gaidāmo referendumu, gan to, kā pēc pagājušā gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma klājas Turcijas režīma pretiniekiem.


Pirmo reizi runas par iespējamām izmaiņām Turcijas politiskajā sistēmā aizsākās jau 2011. gadā pēc pašlaik pie varas esošās Taisnīguma un attīstības partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās. Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Taijipa Erdogana uzvaras 2014. gada prezidenta vēlēšanās šis jautājums atkal nonāca politiskās dienaskārtības priekšgalā un dominēja divās nākamajās parlamenta vēlēšanās.

Referendumā iedzīvotājiem nāksies balsot par pāreju no parlamentāras uz prezidentālu sistēmu. Ierosinātās izmaiņas paredz likvidēt premjerministra posteni, bet tiešā balsojumā ievēlētais prezidents būtu gan valsts, gan valdības vadītājs. Prezidents iegūs arī vairākas jaunas pilnvaras, tostarp, tiesības izstrādāt budžetu, iecelt un atcelt valdības ministrus un tiesnešus, kā arī izdot dekrētus atsevišķās jomās. Tāpat prezidentam tiks atļauts saglabāt piederību politiskajai partijai un arī būt partijas vadītājam. Turcijas varas iestādes apgalvo, ka šādas izmaiņas ļaus garantēt stabilitāti pārmaiņu pilnajā laikā, kā arī novērsīs nestabilu koalīciju veidošanos nākotnē.

Taču Rietumu analītiķi norāda, ka prezidents pēc šī balsojuma varētu iegūt daudz jaunu pilnvaru, faktiski var uzskatīt, ka šis ir balsojums par pašreizējo prezidentu Redžepu Taijipu Erdoganu. Ja paredzētās konstitūcijas izmaiņas tiks apstiprinātas, Erdoganam radīsies iespējas jau 2019. gadā vēlreiz pretendēt uz diviem prezidenta pilnvaru termiņiem, un tas varētu nozīmēt viņa valdīšanu līdz pat 2029. gadam. Gan opozīcijas partijas, gan pilsoniskās sabiedrības grupas brīdina, ka patiesībā šāds iznākums nozīmētu Erdogana diktatūras sākumu, turklāt pašlaik valstī pastāvošais ārkārtas stāvoklis tā arī varētu netikt atcelts. No otrs puses gan tiek atzīmēts, ka varas līdzsvars joprojām tiek saglabāts, jo parlamentam joprojām būs tiesības atcelt prezidenta lēmumus atsevišķās jomās, ierosināt izmeklēšanas vai pat atcelt prezidentu, saņemot divu trešdaļu deputātu atbalstu. Taču arī šajā situācijā kritiķi norāda, ka jau ar pašreizējo politisko sistēmu demokrātija Turcijā tiek apspiesta, īpaši pēc pagājušā gada vasarā notikušā militārā valsts apvērsuma mēģinājuma.