Lia Guļevska: "Kas tikai te nav bijis? Te ir bijis viss. Te ir trauki dauzīti, asaras lietas, prieki bijuši milzīgi un uztraukumi ārkārtīgi, tos pašus aptaujas koncertus gatavojot, jebkurā gadījumā tas viss bija ārkārtīgi skaists laiks”.

Gunārs Jākobsons: "Toreiz "Mikrofons” bija ļoti cienīts visos slāņos, un tad jau te bija tāda jezga, ka vai dieniņ’. Jautrības arī gāja vaļā. Un tajā mazajā kabūzītī, kas tagad diemžēl stāv tukšs, mēs arī tādas pudeles dažreiz salikām – nu, minerālūdens tika dzerts, limonāde un citi atspirdzinoši dzērieni. Tā kā atmiņas dabīgi uzjundī šī telpa, bet viss ir izmainījies, un tā tam arī, droši vien, ir jābūt”.

Raidījums Īstenības izteiksme šodien sākas ar divu izcilu radio personību balsīm – tie ir Lia Guļevska un Gunārs Jākobsons, kuru kopīgi sarakstītā grāmata par leģendāro radio raidījumu “Mikrofons” tikko piedzīvoja atvēršanas svētkus. Tās labi sasaucas arī ar Latvijas Radio 92. gadskārtu, kas aprit tieši šodien, jo nenoliedzami, “Mikrofons” ir ļoti nozīmīga visas Latvijas Radio vēstures daļa. Pie tam interesanta sakritība – Lia Guļevska par “Mikrofona” redaktori arī tika apstiprināta tieši 1.novembrī 1973. gadā.

Raidījumā kopā ar Liu Guļevsku un Gunāru Jākobsonu skaniskā formā atvēram dažas lappuses no grāmatas, kurai dots nosaukums “Tikai dziesma nenosalst… „Mikrofons” – Latvijas fenomens”.

Prezentācija notika plašajā radio 1.studijā, bet grāmatā daudz vairāk pieminēta nelielā, savdabīgā istabiņa, kurā darbojās „Mikrofona” redakcija, tāpēc sarunu ar grāmatas autoriem svarīgi šķita sākt tieši šajā vēsturiskajā telpā, sauktā arī par “garo zeķi”, “šauro olekti” vai “peles alu”. Telpas fiziskā šaurība gan nekādi netraucēja to piepildīt ar teju vienmēr radoši uzlādētu atmosfēru.