Ar zinātni biežāk sabiedrība, šķiet, saista eksakto nozaru pētniecību. Proti, zinātnieks ir kāds, kas tērpts baltā uzsvārcī, uzturas laboratorijā, pilnā ar mēģenēm vai kādām ierīcēm. Arī valstī politiskā līmenī ir uzstādījums, ka prioritāri atbalstāmas tās zinātnes jomas, kas sniedz atdevi tautsaimniecībā, rada zināšanu pārnesi uz industriju. Taču kas ir tie, kas darbojas humanitāros zinātnes institūtos, ko pēta šie zinātnieki, kāda ir viņu cīņa par naudu projektiem. Un vai tādās jomās kā Latvijas vēsture, muzikoloģija vai folklora ir iespējama arī starptautiska zinātnieku sadarbība, stāsts raidījumā Īstenības izteiksme.
Humanitārās un sociālās zinātnes jomās pamata pētniecības resurss un arī objekts ir cilvēks, nevis materiāls vai tehnoloģija. Tāpat atšķirībā no eksakto jomu pētniekiem, kultūras un mākslas zinātniekiem bez paša pētniecības darba, vēl jāiegulda daudz laiku un enerģijas, lai vispār pierādītu sava darba jēgu, jo tas nav fiziski sataustāms un ar tūlītēju ekonomisku ietekmi. Šādu ainu iezīmē Kultūras akadēmijas zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X