Vēl pirms šīs bāriņtiesas sēdes pie sievas pienāca bāriņtiesas darbiniece Guna Kalniņa un teica, ka, lai pēc sēdes atnāk, lai vienotos par meitenes mantu nodošanu bāriņtiesai. Tas arī skaidri parāda, ka adopcijas pārtraukšana jau bija izlemta pirms sēdes, ja pirms sēdes mums jau saka, sarunāsim, kā mantas atdot. Piedodiet, nu, mūsu izpratnē tas ir klajš pārkāpums.

Lietas sarežģītības dēļ apgabaltiesa ir atlikusi sprieduma pieņemšanu un pilna teksta sastādīšanu jau trīs reizes. Šobrīd ir noteikts, ka spriedums būs pieejams 21. novembrī, līdz ar to, kamēr Rīgas bāriņtiesas rīcībā nav pilns tiesas spriedums, un nav zināma tiesas argumentācija un motīvi, bāriņtiesa atturas sniegt komentārus par konkrēto lietu.

Bāriņtiesas visā Latvijā katru gadu no ģimenēm izņem aptuveni 1000 bērnu, un nav vienotas statistikas par to, cik daudziem no šiem bērniem izdodas atgriezties bioloģiskajā ģimenē. Bāriņtiesas stāsta, ka lēmumus par vecāku tiesību pārtraukšanu tās pieņem demokrātiski un ne tik drakoniski kā citās Eiropas valstīs. Tikai tad, ja bērna dzīvība un veselība ir apdraudēta, notikusi smaga vardarbība. Pagājušajā gadā vecāku tiesības atņemtas vairāk nekā 1200 ģimenēm, 760 prasības celtas tiesā par vecāku tiesību pilnīgu anulēšanu, kas vispār izslēdz iespēju ģimenei būt kopā. 44 gadījumos vecāki bāriņtiesas lēmumu pārsūdzējuši tiesā, bet tiesa atcēlusi tikai četrus bāriņtiesas lēmumus. Vai tas nozīmē, ka tikai četri bērni atgriezušies savās ģimenēs? Par dažādo bāriņtiesu praksi un konkrēti – kādas ģimenes strīdu ar Rīgas bāriņtiesu, šīs dienas raidījums Īstenības izteiksme.