Igaunija grasās atsvabināties no aptieku ķēžu varas

Aptiekas farmaceitiem, un vairs nekādu lielo aptieku tīklu, kas ir vienā biznesā ar lieltirgotavu. Kaimiņvalstī Igaunijā tie nav saukļi. Ir likums, kam būtiski jāmaina aptieku īpašumtiesības, un to nozarē kodolīgi dēvē par “Likumu 2020”. Tam jāstājas spēkā pēc divarpus gadiem, tomēr vēl nevar teikt “hop!”. Iespējams, priekšā vēl būs cīņa. Igauņiem gaišā piemiņā ir piemērs, kā viss izvērtās kaimiņzemē. Latvijas Radio uz Igauniju devās, lai vairāk uzzinātu par “Likumu 2020” un kaimiņu bažām.

„Ja aptiekas īpašnieks nav farmaceits, tad vienīgais mērķis ir taisīt naudu. Un farmaceits tad ir slaucamā govs naudas taisīšanā,” farmaceite no Pērnavas Karina Alamā-Āsa ieskicē, viņasprāt, galveno atšķirība starp aptiekām, ko vada farmaceiti, un tīkla aptiekām, kas vienā biznesā sasaistītas ar lieltirgotavām. Alamā-Āsa vada vienu no Igaunijas farmaceitu organizācijām un iestājas par pieņemto likumu. Taču pretējs viedoklis valda lieltirgotavā „Tamro”. “Likumā ir būtiskas problēmas un likums ir jāmaina”.

Šis stāsts nav par to, ka igauņi būtu mūs apsteiguši ar kādu jaunu ideju. Patiesībā tieši Latvija šajā reģionā sāka pirmā – jau 2001.gadā Saeima pieņēma likumu, ka tikai farmaceitam var piederēt aptieka. Arī noteica desmit gadu pārejas periodu. Taču pusgadu pirms pārejas perioda beigām deputāti norāva stopkrānu, izmaiņas atcēla un ļāva arī turpmāk aptieku īpašniekiem būt nefarmaceitiem. Iemesls - ļoti spēcīgs aptieku tīklu lobijs.