Pirms pieciem mēnešiem Latvijā sāka darboties jauna kārtība, kura regulē dronu jeb bezpilotu gaisa kuģu satiksmi. Vai tā ir pilnīga un kādas izmaiņas jau šobrīd plāno vēl nesen pieņemtajā regulējumā? Kā Latvijas zinātnieki un profesionāļi izmanto dronus, kā viņus ietekmējusi jaunā kārtība un kas ir galvenais drošai un atļautai lidošanai?
Dronu pilots Gvido Puķe nelielā pagalmā netālu no Rīgas centra rāda šī raidījuma Īstenības izteiksme veidotājai Annijai Petrovai, kā pilotēt bezpilota gaisa kuģi. To vada ar tālvadības pulti. Planšetē pilots redz karti un dažādus lidošanai vajadzīgus rādītājus. Šis drons ir liels. Uz tā pielīmēta Gvido vizītkarte. To šobrīd prasa jaunie noteikumi. Kad tas uz divām kājiņām stāv uz zemes pirms izlidošanas, drons ir augstāks par ceļgaliem. Pēc pacelšanās kājiņas novāc, lai nekur neaizķeras. Sver deviņus kilogramus. Var vēl pacelt svaru līdz pieciem kilogramiem. Gvido, piemēram, piestiprina tam profesionālo kameru.
Gvido ir uzņēmuma “Flyvision” īpašnieks. Piedāvā aerovideo un fotografēšanas pakalpojumus. „Dronu bums” sācies pirms gadiem trim. Ar tiem aizrauties Gvido sāka krietnu laiku pirms tam – 2011. gadā. Pats arī konstruēja dronus. Nelielā iekšpagalma telpā, kurā atrodamies, iekārtota īsta darbnīca. Pilns instrumentu, vadu, propelleru. Pie griestiem pielikti paštaisīti droni. Piemēram, viens no tiem pacelšanās brīdī sver ap 15 kilogramiem. Var pacelt līdz septiņiem. Pie griestiem piestiprināts arī vēl viens paštaisīts drons.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X