Kāda šobrīd ir Rietumu sabiedrības patiesā seja bez grima un maskas – to šogad ļoti drosmīgi atklājuši izcili dažādu valstu kino režisori. Atklātais nav glaimojošs, jo ieraugām, cik neglītus vaibstus šajā sejā ir ievilcis egoisms, alkatība un baudkāre; sasprindzinājums un apjukums tajā mijas ar nejūtīgu un depresīvu izteiksmi, un tomēr ik pa laikam tajā atmirdz arī maiguma un gaišuma atblāzma.

Vieni no spilgtākajiem portretētājiem neapšaubāmi bijuši krievu režisors Andrejs Zvjagincevs savā filmā „Nemīlestība” un zviedrs Rūbens Ēstlunds savā kinolentē „Kvadrāts”.

Abas filmas ir arī īsteni mākslas meistardarbi, kas gan emocionāli ļoti dziļi satricina, gan liek arī ļoti daudz domāt, jo to izvirzītie jautājumi patiesi ir ļoti aktuāli, … bet – kā mēdz teikt – precīzi uzstādīti jautājumi jau ir pirmais solis uz problēmas risinājumu.

Raidījumā Īstenības izteiksme šoreiz caur kino prizmu aicinām uz pārdomām par katra paša sajūtām un prioritātēm mūsdienu pasaulē un sabiedrībā.

Andreja Zvjaginceva filma „Nemīlestība” ir ļoti skaudrs stāsts par brūkošu ģimeni, paviršību, neiecietību un neiejūtību attiecībās, kā rezultātā par upuri kļūst visā šajā situācijā aizmirstais un gandrīz vai traucējošais dēls Aļoša.

Filma ir kā izmisuma kliedziens par to, ko mēs cilvēki šodien viens otram spējam nodarīt, pat to īsti nemaz neapzinoties, taču viena no lielākajām vērtībām – ar savu spēcīgo vēstījumu tā spēj aktivizēt skatītājos nemīlestības pretstatu – sirds līmeni, ne velti daudzi cilvēki pēc filmas noskatīšanās saviem tuvajiem nekavējoties sūta mīlestības apliecinājumus.

Ģimenisko vērtību sabrukums, bērni, kas tiek mētāti no viena šķirtā vecāka pie otra, paviršība attiecībās ir arī Zviedrijas filmas „Kvadrāts” ļoti svarīgas tēmas plusā vēl liekot citus aktuālus jautājumus – piemēram, mūsdienu mākslas dažkārt visai apšaubāmo vērtību.