Klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētos miljonus valsts tērē ierēdņu algām un citām ar klimatu nesaistītām lietām, bet īstenotos vides projektus ministrija uzrauga nepietiekami. Tādas aizdomas mediji un sabiedriskās organizācijas paudušas jau iepriekš, bet nu apjomīgā revīzijā pierādījuši arī Valsts kontroles revidenti.

Pēdējos septiņos gados Latvija tikusi pie vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas obligāti jāizlieto it kā ļoti plašam, bet reizē arī gana precīzam mērķim – klimata pārmaiņu mazināšanai. Jau no bērnu dienām tiek mācīts, ka cilvēku darbības dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu un rada postošas sekas ekonomikā, vidē galu galā arī sabiedrībā. Lai gāzu emisijas samazinātu, Latvija ir iesaistījusies divās tirdzniecības sistēmās, kurās mūsu valsts pārdod «liekās» emisiju kvotas, jo vidi piesārņojam mazāk nekā citi. Tad nu ar tādu tirgošanos iegūtie 250 miljoni arī obligāti jānovirza klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes samazināšanai. Kā ar to septiņos gados gājis atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, nule izpētījusi Valsts kontrole. Revidentu secinājumi mūsu valstij nav glaimojoši.