Krievijas propaganda kļuvusi arī par Vācijas problēmu

Krievijas centieni ar propagandu mobilizēt tautiešus ārzemēs ir temats, kas jau kopš Ukrainas konflikta sākuma tiek apspriests arī Vācijā. Tomēr tā allaž skatīta kā problēma, kas attiecas uz kādu citu. Uz Krieviju, Ukrainu, arī Baltiju. Kopš skandāls ar Berlīnē it kā patvēruma meklētāju izvaroto krievu meitenīti janvāra beigās, kas ielās izveda tūkstošiem Vācijas krievvalodīgo, tas ir mainījies. Tagad Krievijas propaganda kļuvusi arī par Vācijas problēmu.

Raidījumā Īstenības izteiksme Toms Ancītis meklē atbildi uz jautājumu: no kā baidās Vācijas krievvalodīgie, vai viņus var ietekmēt ar Krievijas televīzijas kanāliem un cik lielā mērā viņu naidīgums pret migrantiem skaidrojams ar pašu nestabilo identitāti?

Krievu valoda ir dzimtā vismaz četriem miljoniem Vācijas iedzīvotāju. Vairākums no šīs grupas ir tā saucamie repatrianti un viņu ģimenes locekļi no bijušās Padomju Savienības republikām, it sevišķi Krievijas un Kazahstānas. Latviski mēdz sacīt: “Pievolgas vācieši”. Vāciski lieto apzīmējumu: “Krievijas vācieši”.

Krievijā turpretī, runājot par repatriantiem, viņu vāciskumu nereti uzlūko ar skepsi. Viņus mēdz uztvert kā krievus ar nosacītām vācu saknēm, kuri emigrējuši, izmantojot izdevīgu piedāvājumu.

Lielākais repatriantu iebraukšanas vilnis notika deviņdesmito gadu sākumā. Formāli viņi tika uzņemti kā beidzot mājās atgriezušies etniskie vācieši. Faktiski iznāca citādi. Kulturāli daudzi bija un vēl arvien ir tuvāki zemei, kurā auguši – Padomju Savienībai.

Lai arī repatrianti ir viena no Vācijas lielākajām imigrantu grupām, tā ir neuzkrītoša. Viņu integrācija tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Šo grupu raksturo augsts izglītības līmenis un zems bezdarba procents. Ir pētnieki, kas iebilst, ka tik spoža šī aina vis neesot: jauniešu vidū noziedzības un bezdarba līmenis esot augsts, vecākajā paaudzē daudzi vāji pārvalda vācu valodu.

Tomēr publiskajā telpā Vācijas krievvalodīgie līdz šim bijuši nemanāmi. Viņi dzīvo mierīgi un nav politiski aktīvi. Kopš janvāra beigām tas ir mainījies. Krievvalodīgie Vācijas iedzīvotāji pirmo reizi izgāja ielās.