Termins pārprofilēšanās pēdējos gados lauksaimniecībā dzirdams arvien biežāk. Dažādas nozares mocītas, gan tirgus krīžu, gan negaidītu slimību dēļ un zemnieku migrēšana no vienas nozares uz citu notiek biežāk, lai spētu noturēt saimniecības laukos. Piena lopkopji mēģina gaļas lopu audzēšanu, mazākas saimniecības pārdod lopus un sāk audzēt putnus vai aitas, veido bioloģiskas saimniecības, tāpat viena no lielākajām cūkaudzētāju saimniecībām kļuvusi par tītaru fermu. Raidījumā Īstenības izteiksme plašāk par saimniecībām, kas maina nozares un tam sekojošiem izaicinājumiem.

 

Viena no Latgales lielākajām cūkaudzēšanas saimniecībām ‘’Cirmas bekons’’ ir piemērs, kas liecina par pārkārtošanos lauksaimniecības sektoros. Šo saimniecību ietekmējusi viena no nozares krīzēm – Āfrikas cūku mēra veidolā. Fermas komplekss nelielajā pagastā ir tiešām liels - kopumā 12 ēkas, kurās gadā apgrozījās 20 tūkstoši cūku. Tagad zemnieki izmanto tikai četras. “Cirmas bekons’’ 2015. gadā pieņēma lēmumu pārtraukt darbību cūkkopības nozarē un sāka darbu putnu kopībā. Gan cūkas, gan sivēnus nācās likvidēt, saņemot valsts kompensāciju teju pusotra miljona eiro apjomā, jo saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā.

Saimniecības pārstāvis Oskars Liepiņš vispirms izrāda pirmo kūti, kurā satupuši simtiem jaunie tītari. Infrastruktūru mazliet gan nācies pielāgot, saliktas jaunas putnu barotavas, tāpat demontēti sivēnu aizgaldi. Saimniecībā līdzīgi kā iepriekš ir stingri biodrošības pasākumi, jo nu jau arī putnu audzēšanas nozari Eiropā plosa slimība.

Šobrīd tītara gaļu pamatā realizē vietējā tirgū, lielajās veikalu ķēdēs. Eksports pagaidām zemniekiem “Cirmas bekonā’’ neesot aktuāls, jo patlaban pat nespēj apmierināt vietējo pieprasījumu pēc tītara gaļas. Līdz 5 % eksportē uz Skandināvijas valstīm. Liepiņš atzīst, ka mainot lauksaimniecības nozares, nācies arī atlaist vairākus darbiniekus. Tāpat lielas pārmaiņas bijušas fermas zootehniķei, kurai jāapgūst citas zināšanas.