Latvijas valstī jau kopš tās dibināšanas ir pastāvējušas divas valodas - latviešu litarārā un latgaliešu valoda jeb kā tagad biežāk to dēvē - latviešu valodas vēsturiskais paveids. Padomju laikā latgaliešu valoda visai mērķtiecīgi tika izskausta no oficiālās saziņas, tā izzuda arī no skolu mācību programmām. Šobrīd, 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, latgaliešu valoda atkal aizvien biežāk parādās publiskajā telpā – izkārtnēs, uzņēmumu nosaukumos, pasākumu uzrunās, dziesmu tekstos, vietvārdu apzīmējumos un arī plašsaziņas līdzekļos. Latgaliešu valodas aktīvi aizstāvji aizvien vairāk mēģina atrast vietu latgaliešu valodai arī ikdienas saziņā. Lai arī valsts valodas likums šobrīd nosaka, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, vai oficiālā saziņa latgaliešu valodā ir iespējama.

Raidījumā Īstenības izteiksme skaidrojam, kāds ir pamats šādām diskusijām un vai, piemēram, iedzīvotāji savā pašvaldībā var vērsties ar iesniegumu latgaliešu rakstu valodā un šajā valodā saņemt arī atbildi.