Latvijā politiskās partijas ir vairākas reizes mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas lielākajā partijā ir gandrīz tik pat daudz biedru kā visās Latvijas partijās kopā. Lielāko partiju līderi mazo biedru skaitu skaidro ar Latvijas tradīcijām un sabiedrības neuzticēšanos. Nekādas izmaiņas šajā ziņā pārredzamā nākotnē nav gaidāmas. Kādēļ Latvijā partijas ir tik mazas un kādas tam ir sekas, skaidrojam raidījumā Īstenības izteiksme.

Vispirms par skaitļiem. Latvijā lielākā politiskā partija ir “Saskaņa”. Tajā pēc Uzņēmumu reģistra pēdējiem datiem ir aptuveni 3600 biedru. Pēc tam seko Vienotība ar aptuveni 2400 biedriem. Biedru skaits pārsniedz tūkstoti vēl tikai Latvijas Zemnieku savienībā, kurā ir gandrīz 1500 biedru. No 77 Latvijas politiskajām partijām tikai desmit ir tādas, kurās ir vismaz 500 dalībnieku, kas dod iespēju startēt Saeimas vēlēšanās.

Savukārt Lietuvā un Igaunijā ir pat vairākas partijas ar desmit un vairāk tūkstošiem biedru, liecina abu valstu Tieslietu ministriju sniegtā informācija. Lietuvas Sociāldemokrātu partija ir vislielākā. Tajā ir gandrīz 20 000 biedru. 16 tūkstoši biedru ir Lietuvas Darba partijā, savukārt Igaunijā ar visvairāk biedriem var lepoties premjera Jiri Ratasa Igaunijas Centra partija, kurā ir gandrīz 15 000 cilvēku. Uz Latvijas politisko partiju fona tie šķiet neaizsniedzami skaitļi. „Saskaņa” Baltijas lielāko partiju sarakstā ieņem vien 15. vietu. Priekšā ir piecas Igaunijas un deviņas Lietuvas partijas. Kopumā tikai 1,1% Latvijas iedzīvotāju jeb 21 tūkstotis cilvēku ir kādas partijas biedri. Tikmēr Lietuvā partijās ir iestājušies 4,1% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā vēl vairāk – 4,3%.