Lielbritānijā 8. jūnijā notiek ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Premjere Terēza Meja tās ir sasaukusi, lai palielinātu viņas vadītās Konservatīvās partijas vairākumu parlamentā pirms uzsākt vismaz divu gadu ilgas sarunas ar Briseli par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tomēr sākotnēji prognozētā pārliecinošā konservatīvo uzvara pārvērtās par sīvu cīņu ar neskaidru iznākumu. Vēlētāju noskaņojumu ietekmē arī nesenie teroristu uzbrukumu Mančestrā un Londonā. Lai saprastu, kas ir mainījies šī pusotra mēneša laikā un kā viens vai otrs iznākums varētu ietekmēt gaidāmās “Brexit” sarunas, raidījumā Īstenības izteiksme intervija ar Saseksas universitātes profesori lēdiju Helēnu Vollesu.

 Aptuveni pirms pusotra mēneša, 18. aprīlī, Lielbritānijas premjere Terēza Meja pārsteidza savas valsts pilsoņus un arī pārējo Eiropu ar ārkārtas parlamenta vēlēšanu izsludināšanu: “Ja mēs tagad nesarīkosim vēlēšanas mūsu oponentu politiskās spēles turpināsies. Un sarunas ar Eiropas Savienību sasniegs sarežģītāko brīdi tieši pirms nākamajām paredzētajām vēlēšanām. Domstarpības Vestminsterā apdraudēs mūsu spēju panākt veiksmīgu Brexit, kā arī radīs nestabilitāti un neziņu mūsu valstī. Tādēļ mums ir nepieciešamas vēlēšanas un tās mums ir nepieciešamas tagad.”

Reaģējot uz Mejas paziņojumu, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks sacīja, ka Brexit režisors, laikam, ir bijis Alfrēds Hičkoks.

Aprīļa beigās Meja uzsvēra, ka katra balss par viņas vadīto Konservatīvo partiju stiprinās Londonas pozīcijas gaidāmajās izstāšanās sarunās ar citu valstu premjeriem, prezidentiem un kancleriem. Pirmās prognozes paredzēja, ka konservatīvajiem izdosies pilnībā sagraut Džeremija Korbina vadītos leiboristus. Tomēr tagad Konservatīvās partijas pārsvars saruka vien līdz dažiem procentiem. Un atsevišķas aptaujas pat pieļauj Leiboristu uzvaru.

Saseksas Universitātes profesore lēdija Helēna Vollesa telefonsarunā ar Latvijas Radio dažas dienas pirms vēlēšanām to skaidroja ar premjeres Mejas kļūdaino taktiku.