Eiropa atkal ir pārmaiņu priekšā. Eiropas Savienības dinamika ir krietni mainījusies kopš par Francijas prezidentu kļuva cieši proeiropeiski noskaņotais Emanuēls Makrons. Viņš ir pārliecināts – eirozonai jāreformējas un jāintegrējas ciešāk. Pārējās valstis, kas to nevēlas, to var nedarīt, bet lai netraucē. Process iekustēsies pēc šīs nedēļas Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās, kā gaidāms, vēl vienu termiņu amatā un jaunu mandātu iegūs kanclere Angela Merkele. Vācijas un Francijas motors, Berlīnes un Parīzes ass – vai tā Eiropu jau drīz iekustinās nopietnu pārmaiņu virzienā? Vai šādas pārmaiņas nešķels Eiropas Savienību – valstis kā Polija jau brīdina, ka tā dēvētā vairāku ātrumu Eiropa var nozīmēt sabrukumu. Tie ir jautājumi par suverenitāti, par runāšanu vienā balsī, kopīgajām un nacionālajām interesēm. Raidījumā Īstenības izteiksme skaidrojam, vai pārmaiņas būs, cik tālejošas tās būs, kādi var būt ieguvumi un kādi riski.

 

Ja šī gada sākumā raugoties uz gaidāmajām vēlēšanām Eiropā tādās valstīs kā Nīderlande, Francija un Vācija kādam bija bažas par eiroskeptisku spēku nākšanu pie varas, tad nu jau var droši teikt, ka šīs prognozes nav piepildījušās. Gluži pretēji – Francijā par prezidentu kļuvis izteikti proeiropeiski noskaņotais Emanuēls Makrons. Un viņam ir priekšlikumi būtiskām izmaiņām Eiropas līmenī, bet it īpaši 19 valstu eirozonas ciešākai integrācijai, kurā ietilpst arī Latvija.

Markons aicina uz nozīmīgu lēcienu uz priekšu eirozonas sadarbībā. Viņš aicinājis izveidot eirozonas finanšu ministra posteni un eirozonas parlamentu, kas uzraudzītu eirozonas budžetu. Tās būtu institucionāli nozīmīgas izmaiņas un politiski svarīgas, tomēr pagaidām tie ir diezgan vispārēji priekšlikumi, un konkrētas detaļas nav skaidras.

Tomēr Markona nostāja ir skaidra – tā vai citādi viņš aicina uz ciešāku eirozonu, un Eiropas Savienības ietvaros – vairāku ātrumu Eiropu ar valstu kodolu.