Raidījumā Īstenības izteiksme žurnālista Māra Zandera domas par tādu smalku lietu, kā latviešu, Latvijā dzīvojošo cilvēku nacionālā pašapziņa.

Tuvojas valsts simtgade un vienlaicīgi jau izskan brīdinājumi, ka šo periodu Latvijai nedraudzīgas ārvalstis var izmantot, lai sētu apjukumu Latvijas sabiedrībā, piemēram, apšaubot kādus mums svarīgus vēstures notikumus vai izsmejot kādas mums nozīmīgas personības. Pagājušajā mēnesī par to izteicās Drošības policijas vadītājs, šajā mēnesī - Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors. Pagaidām varam minēt, vai tā būs, tomēr kaut kas līdzīgs ir jau novērots, piemēram, Krievijas regulāros apgalvojumos par Ukrainu, ne tikai regulāri piesaucot atsevišķu ukraiņu grupu sadarbību ar nacistiem Otrajā pasaules karā, bet arī apšaubot ukraiņu valodas patstāvīgumu un vērtību. Vienlaicīgi problēma ir tā, ka nācijas neredz savu vēsturi kultūru, iespiež definīcijās “visiem zināms, ka...”, apraksti pagātni “plakani”. Nav ērtāka mērķa par kaut neapstrīdamu pasludināto – ja kaut ko ieliekat stikla kastē un uzceļat uz staba, tas ir ļoti ērts mērķis. Jautājums ir, vai mēs Latvijā esam tik pieaugusi nācija, lai “nelēktu no biksēm”, ja kāds norāda uz epizodēm, niansēm, kas īsti neietilpst mūsu priekšstatos par kādu vēsturisku notikumu vai personību.