Mācību priekšmetā „Valsta aizsardzības mācība” sagatavos lojālus un patriotiskus Latvijas pilsoņus, kuri mācēs rīkoties dažādās ekstremālas situācijā. Piemēram, teroristu uzbrukumā. Ja sākumā šo priekšmetu plānoja ieviests kā vienu no izvēles, tad tagad tas tiek virzīta kā obligātais priekšmets visās vidusskolās un tehnikumos. To, vai šī iecere nav pārlieku utopiska, jo jau tagad ir skaidrs, lai izskolotu 35 000 skolēnu, trūkst vairāku simtu instruktoru, skaidrojusi Zane Mače.

Imantas vidusskolā pēc stundām uz Jaunsardzes nodarbībām sapulcējušies skolēni. Aiz loga spēcīgi līst, un tāpēc instruktors Arvīds Gailāns nodarbību nolēmis vadīt klasē. Dienas tēma - topogrāfija.

Es strādāju ar jaunsardzi no 2004.gada un atsaucība ar katru gadu krīt. Tā interese par jaunsardzi mazinās ar katru gadu.

Gailāns spriež, ka viens iemesls ir bērnu skaita samazināšanās un skolu slēgšana. Otrs - plašais interešu izglītības piedāvājums. Jaunsargos iestājoties tie, kuri domājot par militāro karjeru. Tādas iespējas pavērsies arī tiem, kuri vidusskolā apgūs valsts aizsardzības mācību, kuru skolās plāno ieviest pēc diviem gadiem.

Klasē lielākoties sapulcējušies tikko vidusskolā mācības uzsākušie. Ingus mācās 10.kasē, un viņam, visticamāk, jaunais priekšmets nebūs jāmācās, jo tā ieviešanas brīdī puisis jau būs absolventu klasē. Viņš ir jaunsardzes fans un no valsts aizsardzības mācības apgūšanas neatteiktos.

Man nodarbībās patīk, jo te ir cilvēki. Arī viss kaut kas interesants tiek darīts, piemēram, man vislabāk patīk ieroču likšana. Lai gan arī mezgli ir noderējuši.

Puiša vienaudzei Adrianai visvairāk patīk nometnes, kurās jaunieši apgūst dažādas praktiskās iemaņas, nostiprina teoriju. Piemēram, klasē apgūto topogrāfiju. Viena no meitenes iecienītākajām nometnēm ir Bebra kauss, tā balvu – bebra uzšuvi, nopelnījusi savā otrajā jaunsardzes gadā.

Bebra kauss: visinteresantākā daļa ir, ka mēs aprīlī ejam peldēties. Mums ir uzdevums – kā bebriem jālien cauri aukstam ūdenim. Tā ir interesantākā daļa. Bet tas ir visādi uzdevumi, piemēram, orientēšanās, mezgli, vēstures zināšanas. Apzīmējumu zināšanas. Gan teorija, gan fiziski, cik tu esi spējīgs. Bebra kauss ir vairāk – cik tu vari izturēt morāli. Cik tu esi spējīgs.

Pirms trim gadiem jaunsardzei pievienojušies 8. klases skolēni Nils un Santra. Viņi pēc diviem gadiem varēs apgūt jauno mācību priekšmetu, ja to par obligātu noteiks politiķi. Nilam šādas mācības interesētu.

Ja būtu obligāta, gan jau mācītos. No jaunsardzes jau daudz ko zinātu, varētu, ja tur būtu atzīmes, daudz labākas atzīmes dabūt. Pie viena būtu vēl viens, bez sporta, vēl viens sporta veids, ja būtu tā, kā esmu redzējis, ka lien caur kaut kādām trubām vai kaut kas tāds. Tas būtu diezgan forši skolās.

Arī Santra apmeklētu valsts aizsardzības mācību, vienalga vai tas būtu viens no izvēles priekšmetiem vai obligāts visiem nākotnes vidusskolēniem.

Jaunsardzē jau eju trešo gadu, man visinteresantākās ir medicīna. Tāpēc, ka tas man nākotnē var noderēt, ja, piemēram, es nokļūstu kādā ekstrēmā situācijā, man vajag kādam palīdzēt. Nometnēs arī ir medicīna vienmēr jāmācās. Mums jāliek spiedošais pārsējs, kā pareizi roku nolikt, lai nevajadzētu vēlāk amputēt. Nometnēs mums vienmēr forši ir, jo mēs visi darām kopā. Neviens neslinko, neviens nedrīkst slinkot, jo, ja kāds paslinkos, tad visiem nekas nesanāks. Ja kāds kaut ko izara nepareizi, tad dabū visi par to sodu.

Taču jaunie jaunsargi nebūs tie, kuri izlems valsts aizsardzības mācības likteni. Tā būs politiskā izšķiršanās, saka Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs. Jaunsardze un Izglītības un zinātne ministrija gan sākuši visu Latvijas skolu aptauju, lai uzzinātu mācību iestāžu viedokli par priekšmetu. Tās rezultāti būs zināmi gada nogalē.

Sākotnēji valsts aizsardzības mācība bija plānota kā obligātais izvēles mācību priekšmets vidusskolās un tehnikumos. Proti, tas būtu to stundu sarakstā, no kurām obligāti kāda skolēnam ir jāizvēlas. Septembra beigās, kad Mirbahs prezentēja šī priekšmeta mācību programmas variantu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, deputāti nolēma to virzīt jau kā obligātu mācību priekšmetu, proti, tas būtu tikpat obligāts kā matemātika vai latviešu valoda.

Tiesa, nebūs tā, ka šo jautājumu izlems deputāti. Saka Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Izglītības saturs tomēr ir IZM un valdības kompetence. Un standartus bez šaubām apstiprinās MK, jaunos. Protams, Saeimas deputātiem ir visas leģitīmās tiesības gan izteikt viedokli, gan jautāt, gan spriest par šo, bet, bez šaubām, tas ir valdības līmeņa un ministrijas līmeņa jautājums. Un izglītības saturs nav tiešā Saeimas kompetencē.

Plāns, kuru apspriedušas Izglītības un Aizsardzības ministrijas, paredz – pēc diviem gadiem, uzsākot jaunā satura ieviešanu vidējā izglītībā, kā vienu no 7 izvēles priekšmetiem piedāvāt valsts aizsardzības mācību. Abu ministriju izpratnē obligātums izpaustos tajā, ka skolām būtu jāpiedāvā šī izvēles. Tie jaunieši, kuri izvēlētos apgūt šo priekšmetu, varētu neapmeklēt fizkultūru.

Catlaks saka, šobrīd valsts aizsardzības mācību māca 18 skolās. Skolēni apgūst militāro vēsturi, ierindas soli, dodas pārgājienos. Jaunsardzes direktors Aivis Mirbahs gan bilst, ka viņu izstrādātā mācību programma atšķiries no šodien skolās pasniegtā priekšmeta. Patreizējais priekšmets esot teorētisks ieskats tajā, kā aizsargāt valsti. Valsts aizsardzības mācība būšot citā kvalitātē.

Valsts aizsardzības mācībā 1:1 ar kājinieku skolas pirmā līmeņa programmu, kura ietver sevī ieroču apmācību 18h, šaušanas apmācību 20h, ierindas apmācību 12h, normatīvie akti 9h, lauku administrācija 4h, lauka kaujas iemaņas 50h, topogrāfija, orientēšanās 10h, fiziskās sagatavotība 34h, psiholoģija, sakaru apmācība un pirmā palīdzība. Viss kopā 180 stundas.

Vidusskolēniem vasarās notiktu nedēļu ilgas nometnes, kurās trenēt karavīru prasmes. Jāpaskaidro, ka pamatskolā bērniem būs obligātais cilvēkdrošības modulis, kurā arī mācīs par drošību. Bet vidusskolēniem aizsardzības mācībai būs četri bloki - valstiskā audzināšana, dzīves skola, fiziskā sagatavotība un militārais bloks, kam pievērsīs lielāko uzmanību.

Bet es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka valsts aizsardzības mācības priekšmets, vienalga - vai tas tiks ieviests kā obligātais, vai kā obligātais piedāvājamais izvēles priekšmets, valsta aizsardzības mācībā netiks sagatavoti nākamie karavīri! Valsts aizsardzības mācībā tiks sagatavoti lojāli un patriotiski Latvijas valsts pilsoņi.

Taču absolventi, kuri šo priekšmetu būs apguvuši, neatkarīgi no tā, vai pēc diviem gadiem tas būs obligāts, vai viens no izvēles, varēs kļūt par rezerves karavīriem. Viņiem būs pieejama arī iespēja bez konkursa iestāties Aizsardzības akadēmijā vai Policijas koledžā un, iespējams, mācīties budžeta grupā. Taču tā būs katra paša izvēle. Tomēr Mirbahs piekrīt, ka šī priekšmeta mācīšana skolās atrisinātu jautājumu ar obligāto militāro dienestu.

Pilnīgi pareizi. Jo valsts aizsardzības mācība, kādu mēs tagad viņu piedāvājam, sasniedz tieši to pašu mērķi kā obligātais militārais dienests. Bet nav jārada jauna sistēma, to visu var izdarīt uz jaunsardzes bāzes.

Vienīgā atšķirība būtu tāda, ka pēc obligātā militārā dienesta cilvēks uzreiz kļūst par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka no 18 līdz 55 gadiem viņam ir saistības ar bruņotajiem spēkiem. Vidusskolēniem šādas saistības neuzspiedīs. Taču jaunieši būs sagatavoti krīzes situācijām, un Mirbahs uzsver – karš ir tikai viena no tām.

Citi ir teroristu uzbrukums, dabas katastrofa, elementārā drošība ikdienā kā uz ielas uzvesties, ceļu satiksmes drošība, drošība ar elektrību un ūdens utt..

Uz papīra jaunsardzes izstrādātā mācību programma ir laba. Tā patīk arī tautas kalpiem. Taču vai ir reāli to ieviest dzīvē, kā obligāto priekšmetu pēc diviem gadiem ieviešot visās Latvijas vidusskolās un tehnikumos?

Jā, tas ir resursu ziņā, kas ir gan personāls, infrastruktūra, materiāli tehniskie līdzekļi un finanses, tas ir diezgan liels izaicinājums. Jo mūsu vidusskolās un tehnikumos ir, aptuveni, 35 000 jauniešu. Tad, lai šos visus jauniešus 700, aptuveni, mācību iestādēs apmācītu, jā, tas ir diezgan milzīgs izaicinājums.

Par mācību saturu atbildīgais Catlaks saka, esot skaidrs, ka šo priekšmetu nevarēs mācīt parastais pedagogs. Taču jaunsardzes instruktoriem nav atbilstošas pedagoģiskās izglītības. Apvērts variants, ka attiecībā uz šiem instruktoriem Ministru kabineta noteikumos izdarīs izņēmumu. Proti, jaunsardzes instruktoriem pietiks ar vidējo specialo izglītību un pedagoģijas kursiem. Papildus viņiem jāiziet nometņu vadītāju kursi, bērnu tiesību aizsardzības kursi un higiēnas prasību uzņēmumā kursi.

Taču paliek citas, krietni sarežģītāk atrisināmas, problēmas. Mirbahs stāsta, ka jaunsardzē pašreiz ir apmēram 110 instruktori. Viņi esot visās 119 pašvaldībās un apmēram 370 mācību iestādēs. Ja priekšmetu ievieš kā obligātu, tad Mirbaham pietrūkst vismaz 400 instruktoru. Variants ir - sadarboties ar zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem, kuri varētu vadīt daļu nodarbību. Pārējo apmācību daļu sadalītu starp citām ministrijām - izglītības un zinātnes, veselības, aizsardzības. Vēl vasarās jānodrošina nometnes apmēram 20 000 skolēnu. Vēl viens pagaidām neatrisināms uzdevums.

Mirbahs smejas, ka nebūtu godīgi sacīt, ka plāns ir neiespējams. Iespējams esot viss, taču jautājums ir, cik tā realizēšana maksās. Piemēram, instruktoru algas.

400 instruktori, vidēji viens instruktors ņemsim 1000 eiro uz rokas. Aptuveni. Algās vien mēs esam pie, paņemsim kalkulatoru, paskatīsimies. 400 instruktori papildus, reiz 12 mēneši, vidēji 1000. Pusmiljons algās.

Jaunsardzes vadītājs salīdzina ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur ir 4000 karavīru. Viņiem ir nodrošinājuma pavēlniecība, ar reģionālajām pārstāvniecībām, nopietns aparāts, kāda jaunsargiem nav. Atklāts ir jautājums par tehniskajiem līdzekļiem. Mirbahs saka, nespēs nodrošināt formastērpus 30 000 skolēnu. Tāpēc teoriju bērni apgūs ikdienas apģērbā, bet lauka mācības – savos sporta tērpos. Nometņu rīkošanā apvienosies vairākas ministrijas.

Vēl viens neatrisināts jautājums ir infrastruktūra. Jaunsardzes šefs spriež, ka jaunsardze un vidusskolēni, kuri šo nākotnes priekšmetu apgūs, varēs izmantot Aizsardzības ministrijas infrastruktūru. Piemēram, ministrija plāno vienoties ar pašvaldībām par noliktavām un mācību klasēm, kuras nākotnē varētu izmantot arī valsts aizsardzības mācībai. Divu, triju gadu laikā ministrija plānojot pašvaldībās, kurās to nav, uzbūvēt treniņu centrus. Arī tos varētu izmantot vidusskolēnu mācībā. Plānots sadarboties ar zemessardzi, izmantot viņu mācību centrus. Tas samazinātu izmaksas.

Lai gan mūsu sarunas sākumā Mirbahs runāt par šī priekšmeta obligātumu nevēlējās, sakot – tas ir politisks lēmums. Sarunas beigās atzīst, principā piekrīt tā obligātumam. Kas ir licis cilvēkiem vairāk domāt par drošību, savas valsts aizsardzību?

2014.gads mūs visus izmainīja. Notikumi Ukrainā. Kad mēs pamodāmies no savas pašapmierinātības un sapratām, ja jau slāvs ar slāvu var karot, tad, visticamāk, tik droši arī mēs šeit Latvijā neesam. Un tāpēc sabiedrībā tagad ir mainījusies attieksme pret drošību.

Viņš priecājas, ka nu valdība domā par naudas piešķiršanu aizsardzībai, un runas, ka skolās jāievieš valsts aizsardzības mācība, arī liecinot – drošība ir kļuvusi viena no valsts prioritātēm. Aizsardzībai nākamajā gadā atvēlēti 564 miljoni eiro, daļa no šīs summas plānota arī armijai.

Bet vai valsts aizsardzības mācības obligāta ieviešana ir reāli īstenojama iecere? Nezinot īstos apmērus, atbildīgajā Saeimas komisijā tika lēsts, ka šāda priekšmeta obligāta ieviešana vidusskolās būšot finansiāli 17 reizes izdevīgāks modelis nekā obligātais militārais dienests. Taču Mirbahs spriež, patiesās izmaksas varēs apjaust vien tad, kad būs skaidrs – cik daudz skolu būtu ieinteresētas priekšmeta ieviešanā.

Mums viedoklis ir pilnīgi skaidrs. Tas nav mainījies. Mēs saprotam, valsts aizsardzības mācībai ir sava loma, tai ir vieta stundu plānā, bet, bez šaubām, tam jābūt izvēles priekšmetam.

Catlaks spriež, ka interese skolās varētu būt, sevišķi tajās, kurās ir aktīva jaunsardze. Mirbahs gan bilst, tas, ka skolēni izvēlas iestāties jaunsardzē, kas ir interešu izglītība, nenozīmē, ka šajā skolā izvēlēsies arī aizsardzības priekšmetu.

Ir skaidrs, ka daudzi šādā mācību priekšmetā saskata izdevīgumu. Piemēram, tas atceltu jautājumu par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Taču jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu. Gan, cik šī priekšmeta obligāta ieviešama izmaksātu, gan - kur atrast trūkstošos simtus instruktoru. Atbildes sāks meklēt pēc tam, kad būs saņemti skolu aptauju rezultāti. Tie gaidāmi gada nogalē. Iecerēts, ka pēc aptaujas rezultātus saņemšanas, mācību programmas rakstītāji vēlreiz dosies pie deputātiem. Varbūt tad neatbildētie jautājumi atrisināsies un atbildes atvēsinās deputātu prātus, un priekšmetu atstās vien kā vienu no izvēles variantiem.