LSM ziņās: Ušakova līderpozīcijas vēlēšanās mazāk stabilas nekā pirms četriem gadiem

Līdz gada svarīgākajam politiskajam notikumam – pašvaldību vēlēšanām – atlicis mazāk par pusotru mēnesi. Nila Ušakova Rīgas mēra krēsls šajās vēlēšanās nav tik stabils kā pirms četriem gadiem, uzskata vairums aptaujāto ekspertu. Šajā raidījumā vērtējam, kādas ir iespējas jau astoņus gadus Rīgā valdošajai „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” koalīcijai saglabāt varu pēc pašvaldību vēlēšanām, un ko dara konkurenti, lai to nepieļautu. Valdības partijas startēt Rīgā sūtījušas ne tos atpazīstamākos politiķus, taču jaunpienācēji Rīgas mēra amatam nominējuši savus labākos spēkus. Kādus rezultātus tas varētu nest?

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas notika 2013. gadā. Tieši tad pirmo reizi Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai izlēma startēt ar vienotu sarakstu. Tas bija pareizs lēmums, jo abu partiju kopīgais saraksts ieguva 58% balsu, kas ļāva domē iegūt stabilu pārsvaru – 39 vietas no 60. Domē toreiz iekļuva vēl divas partijas – Nacionālā apvienība un „Vienotība”, kas visus šos gadus bijušas opozīcijā. Pārējiem toreiz 5% robežu neizdevās pārvarēt. Šogad situācija šajā ziņā ir krietni citādāka. Uz reālu iekļūšanu domē pretendē lielāks partiju skaits. Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas atkal Rīgā startēs vienā sarakstā. Partiju apvienība tagad ir Latvijas vadošais politiskais spēks, kas vada valdību. Tāpat domē visdrīzāk iekļūs populārais Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai veidotā saraksta. Izredzes iekļūt Rīgas domē ir arī Jaunajai konservatīvajai partijai un KPV LV, kuras sarakstā Rīgā gan nebūs partijas līdera Artusa Kaimiņa.

Pēdējo reizi sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS vēlētājus Rīgā aptaujāja februārī pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Tad no Ušakova „gāzējiem” vislielākais atbalsts bija Nacionālajai apvienībai, par kuru gatavi bija balsot gan tikai 7,8% balsstiesīgo rīdzinieku. „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” rezultāts bija daudz labāks. Par esošajiem Rīgas saimniekiem savas balsis gatavi atdot bija 43% vēlētāju.