Pieļauju, ka daudziem no mums gadās situācijas, kad mēs sakām – vai tiešām vēl šodien, vairāk kā divdesmit gadu pēc neatkarības atgūšanas, ir jārunā, kaut kas jāpierāda tādos jautājumos kā latviešu valodas vieta Latvijā un līdzīgos? Kā tas var būt?!

Visbiežāk iemesli tiek saistīti ar to, ka daļa Latvijas sabiedrības dzīvo atšķirīgā informatīvajā telpā. Tā tiešām varētu būt, bet – ir jābūt kaut kādai motivācijai dzīvot šajā atšķirīgajā informatīvajā telpā, it sevišķi, ja ir pietiekošas valodas zināšanas, lai tā nedarītu.

Tātad es vēlētos izvirzīt dažas tēzes, kuras nav, iespējams, Latvijas situāciju izskaidrojošas, bet kuras var palīdzēt konteksta iezīmēšanā. Uzreiz atvainojos tiem, kurus kaitina jēdziena “kopiena” lietojums. Man nav problēmu lietot etniskos apzīmējumus, bet atgādināšu, ka jēdziens “kopiena” nav nekas pazeminošs.