Jau pēc nedaudz vairāk kā mēneša Latvijā notiks Saeimas vēlēšanas. No tām būs atkarīga ne tikai mūsu valsts nākotne pašmājās, bet arī pasaulē. Tāpēc raidījumā par politisko partiju ārpolitikas programmām un prioritātēm.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau vairāk nekā 25 gadi, un šajā laikā mūsu valsts ir sasniegusi vairākus nozīmīgus ārpolitiskos mērķus. 2004. gadā mēs kļuvām par Eiropas Savienības un pasaulē ietekmīgākās militārās savienības – NATO dalībvalsti.10 gadus vēlāk Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības vienotā valūta eiro, bet 2016. gadā Latvija pievienojās arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD.

Šie visi ir bijuši Latvijas ārējās, drošības un ekonomiskās politikas ilgtermiņa mērķi. Un, iespējams, pēc to sasniegšanas ārpolitikas loma politisko partiju priekšvēlēšanu programmās ir nedaudz aizgājusi otrajā plānā. Izpētot partiju iesniegtās 4000 zīmju programmas, redzams, ka ārpolitikai visas partijas atvēlējušas no viena teikuma līdz aptuveni vienai rindkopai. Izņēmums ir tikai „progresīvie”, kuri 4000 zīmēs ārpolitiku nav pieminējuši vispār, taču plašākā programmā atrodams ļoti detalizēts ārpolitisko prioritāšu izklāsts.

Latvijas loma Eiropas Savienībā un NATO

Ja neskaita partijas „Par Alternatīvu” aicinājumus apsvērt iespēju rīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī pieprasīt Eiropas Savienībai Latvijas ārējā parāda norakstīšanu; „Latviešu nacionālistu” aicinājumu pārskatīt visus Latvijas noslēgtos starptautiskos līgumus, kā arī „ „Latvijas centriskās partijas” rosinājumu atteikties no dalības jebkādos militāros blokos un, nez kāpēc, aicinājumu atjaunot savulaik jau iegūto Latvijas neatkarību, kopumā visi politiskie spēki ir vienisprātis – Latvija ir un paliek Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, un tā tam būtu jābūt arī nākotnē!

Taču partiju vidū var izdalīt vairākas grupas. Viena no tām redz Latvijas dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, tostarp tā dēvētajā Eiropas Savienības kodolā. Otra grupa ir pret Eiropas Savienības federalizāciju un vairāku ātrumu Eiropu, bet vēl trešā grupa iestājas par dažādiem sadarbības veidiem atsevišķās valstu grupās Eiropas Savienības iekšienē.

Partiju programmās rakstīto analizē Uģis Lībietis.