Smagi slimie bērni „sistēmā” nokļūst arī tad, kad no viņiem atsakās bioloģiskie vecāki. Turpinām pētīt bērnu likteņus, un šoreiz analizējam iemeslus, kādēļ vecāki pamet zīdaiņus?

Janvārī „sistēmas bērnu” ciklā vēstījām, ka katram otrajam „sistēmas bērnam” ir veselības problēmas un katram piektajam arī invaliditāte, smagu saslimšanu dēļ. Lai gan institūcijās ievietoto bērnu kļūst mazāk, slimo bērnu skaits tikai pieaug. Bērni ilgstošas aprūpes centros nonāk arī uzreiz pēc dzimšanas. Uzzinot par dažādām smagām veselības problēmām, vecāki mēdz no viņiem atteikties.

Vecāks ir maksimāli jāatbalsta, nevis viņš jāgrūž tajā grāvī, kur viņš pats sliecas tajā dramatiskajā brīdī, vai es tikšu galā? Kam tas ir vajadzīgs un kam tas ir izdevīgi? Es nekad nesapratīšu šos speciālistus un nevaru to, šādu attieksmi piedot.

Februārī īpašā, paliatīvā aprūpē esošiem bērniem veltītā preses konferencē par sociālo nozari atbildīgais ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) norādīja, ka arvien biežāk publiskā telpā dzirdami stāsti par vecākiem izteiktiem pamudinājumiem atstāt smagi slimos bērnus valsts aprūpei.

Bērnam ir tiesības, un valstij un sabiedrībai ir pienākums nodrošināt to, ka bērnam jebkurā savas dzīves posmā ir jābūt ģimenē. Ja ģimenē piedzimst bērns ar slimībām, ar īpašām vajadzībām, tad pirmais ieteikums ir - atstājiet valstij, atstājiet institūcijai.

Šādus ieteikumus mēdzot sniegt gan līdzcilvēki, gan arī ārsti. Lēmumu par atteikšanos no bērna vecāki mēdz pieņemt uzreiz pēc dzemdībām vai arī vēlāk. Kāda ir statistika un kāpēc tā notiek? Šodien skan pirmais no diviem raidījumiem, kurā analizējam iemeslus, kāpēc vecāki pamet zīdaiņus?