Pašvaldību sociālā palīdzība bāreņiem ne vienmēr aizsniedzama

Rindās uz pašvaldības dzīvokli pašlaik gaida vairāk nekā 500 jauniešu visā Latvijā, kas sasnieguši pilngadību, bet pirms tam dzīvojuši bērnunamā. Katra pašvaldība dzīvokļu rindu un sociālās palīdzības jautājumus risina pēc savām iespējām. Kādu palīdzību pašvaldības sniedz 18 gadu vecumu sasniegušajiem bāreņiem, skaidrojam raidījumā Īstenības izteiksme.

“Izejot no bērnunama, es atkal paliku uz ielas, jo man nepiešķīra dzīvokli un nepateica, uz kurieni, lai es dodos, lai to saņemtu vai reģistrētu sevi kaut kādā tur… es dzirdēju par to trešo reģistru pēc tam tikai, ja? Un atkal sākās ar to, ka bija jāmeklē kaut kāds veids, kā izdzīvot,” stāsta Genādijs Ļašenko.

Bērnunami, SOS ciemati, ģimenes atbalsta centri jeb tā saucamās institūcijas ir bez vecāku gādības palikušo bērnu mājvietas tikai līdz 18. dzimšanas dienai. Daļai bāreņu, kas palikuši bez vecākiem, mantojumā ir īpašums, bet ne visiem, un vēl daļa bērnu institūcijās nonākuši tieši tāpēc, ka vecākiem pašiem nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas. Turpinot ierakstu sēriju „Sistēmas bērni”, stāsts par to, kas notiek ar bērnunamu bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, un kā viņiem patstāvīgas dzīves uzsākšanā palīdz tieši pašvaldības.

Ar 26 gadus veco palīgstrādnieku Genādiju Ļašenko no Rīgas iepazīstinām maijā, kad vienā no ierakstiem savā pieredzē dalījās bijušie bērnunamu audzēkņi. Puisis intervijai toreiz piekrita, jo sacīja, ka sāpīgs jautājums bijis, kur palikt pēc 18. dzimšanas dienas. Noteikumi par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpus ģimenes aprūpes beigām paredz, ka jāizmaksā nauda par zaudēto apgādnieku, un vēl būtiskāk – pašvaldībai jāpalīdz dzīvokļa jautājuma risināšanā. Turpat skaidrots, ka sešus mēnešus pirms 18. dzimšanas dienas bērns rakstiski jāinformē par tiesībām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Tāpat iepriekš jāinformē arī pašvaldība. Genādijs pie mājām tika trīs vai četrus gadus pēc pilngadības sasniegšanas.