Kopš pirmā krīzes gada Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 75 tūkstošiem, pēdējos gados gan nostabilizējoties pie 640 tūkstošiem. Tā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr galvaspilsētas krietnā patukšošanās nav bijis iemesls tam, lai Rīgai klātos grūtāk arī finansiāli. Līdz ar jaunākajiem budžeta grozījumiem dome šogad plāno iztērēt 950 miljonus eiro jeb gandrīz pusotru tūkstoti uz katru rīdzinieku. Nākamais būs trešais gads, kad Rīgas budžets stabili pārsniedzis "trekno gadu" līmeni un tuvojas vienam miljardam eiro. Visas valsts budžets ir astoņas reizes lielāks.

Galvenie Rīgas budžeta audzētāji līdzīgi kā citās pašvaldībās ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un valsts mērķdotācijas. Tas viss ļauj secināt, ka ekonomika tiešām silst, bet, runājot cilvēku valodā, - dzīvojam arvien labāk, kaut gan mūsu kļūst mazāk.

Uzreiz gan jāteic, ka pašlaik Rīgas nākamā gada budžetā vēl ir daudz nezināmā. Puslīdz vērtējamus gala skaitļus pieņems domes sēdē 13. decembrī. Pagaidām publiski pieejams tikai tā sauktais trīs gadu budžeta ietvars, kurā izdevumu sadaļā redzami 875 miljoni eiro, plānojot arī 55 miljonu eiro fiskālo telpu jeb papildu sadalāmo naudu.