Tranzīta biznesam šie ir grūti laiki. To apstiprina Latvijas lielāko ostu darbības rādītāji. Piemēram, Rīgas brīvostā šā gada pirmajā ceturksnī pārkrauto kravu apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem trim mēnešiem, krities par 11,6%. Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostā jau pēdējos divus gadus noslīdējis zem 90. gadu sākuma rādītājiem. Dzelzceļa kravu apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 15% mazāks nekā pirms gada. Situācija nozarē neapšaubāmi ietekmē valstij piederošo uzņēmumu „Latvijas Dzelzceļš”. Uzņēmums, kas uzskatāms par tranzītbiznesa mugurkaulu, ir otrais lielākais darba devējs Latvijā un pārvalda stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru. Jau rīt valdības sēdes slēgtajā daļā plānots pieņemt rīkojumu, kas atļautu uzņēmumam nemaksāt dividendes valstij un visu peļņu novirzīt rezervei, ko tas varētu izmantot savas darbības ilgtspējas saglabāšanai. Šādos apstākļos arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai šis ir īstais brīdis simtos miljonu eiro mērāmām investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā. Raidījumā Īstenības izteiksme dziļāk ielūkojamies vairāk nekā 440 miljonus vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmā posma virzītāju un skeptiķu argumentos.