Ja bērns sirgst ar smagu slimību, kas prasa rehabilitāciju mūža garumā, bieži vien vienam no vecākiem ir jāziedo visa dzīve, tā tas izskanējis daudzās intervijās. Ar tuvinieku līdzekļiem bieži vien ārstēšanai un rehabilitācijai nepietiek, un vecāki talkā sauc sabiedrību, kas kopīgiem spēkiem palīdz bērnam attīstīties. Un sabiedrībai tas ir svarīgi. Rehabilitācija ir ilgstošs process, te nepietiek ar vienreizēju pasākumu – kādu dzīvību glābjošu operāciju.

„Šodien jaunu mašīnu nopirkām par to, ka atļāva paņemt asins analīzes ģenētikai, par to nopelnīja,” stāsta mamma Diāna. Viņas dēlam ir pieci gadi. Latvijas Radio ar mammu un mazo slimnieciņu tiekas slimnīcā, bet puiku šī vide nemaz nemulsina. Viņš ir priecīgs, ka nupat izdevās izjaukt un salikt jauno spēļu mašīnu - baļķvedēju.

„Viņam ir tehniskas smadzenes, viņam visu patīk atskrūvēt, pieskrūvēt, viņš zina no diviem gadiem par katru instrumentu pastāstīt, ko ne visi pieauguši cilvēki zina. Tajā lomā viņš ir ļoti attīstīts,” iepazīstina Diana.

Iespējams, puika ir nākamais Latvijas „Nokia” radītājs. Viņam, tāpat kā daudziem vienaudžiem, šobrīd piena zobus nomaina īstie, viņš daudz smejas un ir kustīgs. Taču atšķirībā no citiem bērniem, viņam ir vāja muskulatūra. Staigā gan viņš bez palīgierīcēm. Pēc piedzimšanas ārsti noteica diagnozi „bērnu cerebrālā trieka”, taču pēcāk izrādījās, ka tomēr ir ģenētiska saslimšana.

Tagad Rehabilitācijas centrā Bērnu slimnīcā Gaiļezerā zēns iziet kārtējo rehabilitācijas kursu. Patiesībā jau visa viņa dzīve ir viena intensīva rehabilitācija. Dažādos centros tie ir seši kursi gadā, saka mamma. Trīs kursus gadā zēnam pilnībā sedz valsts – divreiz gadā kursu Bērnu slimnīcā un vienu reizi gadā rehabilitācijas centrā „Vaivari”. Par rehabilitāciju vēl divos centros ārpus Rīgas vecākiem jāmaksā par uzturēšanos, taču tagad palīdz ziedotāji. Pirms tam par visu maksāja paši vecāki. Piemēram, par osteopāta vizītēm – viena stunda 60 eiro. Vai par tā sauktajiem zirdziņiem - reiterapiju – par vienu reizi ap 10 eiro, un par kursu – no aprīļa līdz septembrim – pustūkstoti eiro. Diāna nepaļaujas vien uz ziedojumiem, jāiegulda arī pašiem.

Tikšanās laikā puikam mugurā ir īpašs kostīms – tas mazliet atgādina melnu apspiestu hidrotērpu. Diāna stāsta, ka kostīms labo stāju un gaitu, un trīs mēnešos jau ir rezultāti – pat, kad nav kostīma, ejot zēna mugura iztaisnojas.

Taču tikai ar valsts apmaksāto rehabilitāciju nepietiktu. Diāna paskaidro, ka jādarbojas ir nepārtraukti, katru nedēļu, ne tikai rehabilitācijas kursa laikā. Diāna vērtē, ja būtu tikai valsts nauda, zēna attīstība būtu sliktāka.

Bet kurš koordinē šos visus daudzos rehabilitācijas pakalpojumus? Diāna nopūšas, ka pārsvarā viņa pati. Par terapijas iespējām viņu konsultē fizioterapeite. Diāna uzsver, ka vēlas tikai to, lai dēls varētu dzīvot kā citi cilvēki. Piemēram, lai pēc diviem gadiem skolas gaitas sākot, vairs nebūtu līdzsvara problēmu. Visa viņas un dēla dzīve ir stingri saplānota.

„Katru dienu pēc darba jāskrien, jāpatur galvā, kad un cikos katru dienu, un kurā kabinetā! Visu mūžu tieši tā,” atzīst Diana. Kopā viņi ir arī pa dienu – bērnudārzā Diāna ir sava bērna asistente.

Rehabilitācijas jomā pēdējos gados parādās arvien jauni spēlētāji. Viens no atpazīstamākajiem ir ar labdarības organizācijas ziedot.lv atbalstu veidotais rehabilitācijas centrs „Poga”, - bezpeļņas fonds. Centrs atrodas Rīgā, Indrānu ielā, netālu no Pokrova kapiem. Pogā bērnu vecākiem par rehabilitāciju pašiem nav jāmaksā, to sedz par ziedotāju līdzekļiem, ko vāc katram bērnam. Medicīnisko rehabilitāciju Poga uzsāka pavisam nesen - pirms aptuveni pusotra mēneša. Tie ir Latvijā līdz šim nebijuši pakalpojumi, kurus iepriekš bērni ar kustību un neiroloģiskām saslimšanām varēja saņemt tikai ārvalstīs. Ziedot.lv uzsver - visi pakalpojumi veidoti uz pierādījumos balstītu praksi. Metodes „Pogā” strādājošie apguvuši ārvalstu speciālistu vadībā.