Eiropa un visa pasaule šogad atzīmē Reformācijas kustības 500. gadadienu. Par galveno svinamo datumu šajā gadā tiek uzskatīts 31. oktobris. Diena, kad Martins Luters 1517. gadā pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās 95 tēzes.

Toms Ancītis raidījumā Īstenības izteiksme viesojas vietā, kur Lutera tēzes pirmoreiz ieraudzīja dienasgaismu – Vitenbergā. Šai mazajai Vācijas pilsētiņai reiz bija lemts kļūt par reformācijas kustības impulsa sākumpunktu.

Te nu tās ir. Vitenbergas pils baznīcas durvis. Durvis, no kurām sākās reformācija.  Masīvas. Tumšas. Norobežotas ar dekoratīvu žogu. Tagad pie tām, ar viedtālruņiem fotografēdami pašbildes, rosās tūristi. 1517. gada 31. oktobrī lielais reformators Martins Luters pie tām pienagloja savas 95 tēzes.

Ticamāk, ka tomēr nepienagloja vis. Leģendu par Luteru ar lielo āmuru rokā, apspēlētu gleznās un mākslas filmās, daudzi vēsturnieki apšauba. Šis mīts varētu būt radies 19. gadsimtā, nolūkā pasvītrot Lutera izlēmīgo un drosmīgo dabu. Bojāt baznīcas durvis ar naglām viņš diez vai būtu atļāvies pat tik svarīgā lietā kā ierosinot diskusiju par indulgenču tirgošanu, kas bija galvenais tēžu publicēšanas mērķis. Ticamāk, tēžu papīrs pielipināts ar zīmogvasku.

Naglojis, līmējis, izkāris...Lai nu kā īstenībā būtu bijis, tiktāl Lutera pētnieki ir vienisprātis, ka pirmoreiz viņa tēzes varētu būt publicētas šeit, uz šīm durvīm.

Un lasāmas tur vēl joprojām. Latīniski. Vairs ne uz papīra, bet gravētas bronzā. Šīs tēžu durvis vēsturisko, reiz ugunsgrēkā nodegušo veco koka durvju vietā, godinot Lutera piemiņu, 19. gadsimtā Vitenbergas baznīcai sarūpēja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV.