Pilsētas, kurās tik tikko aprimis konflikts un šķietami iestājies trausls miers, patiesībā ir pilnas negaidītā. Piesardzīgi ir cilvēki un piesardzīgam ir jābūt vietās, kur šķietami vairs nekas nevar notikt, jo viss kas iespējams ir jau sagruvis un kluss. Par to pārliecinos Sīrijas Ziemeļu pilsētā Alepo, par ko piecās dienasgrāmatās stāstīju aizvadītajā nedēļā, rīta programmā. Bet šoreiz raidījumā Īstenības izteiksme Ina Strazdiņa vēlreiz ved līdzi uz šo vēsturisko un kara ievainoto vietu un stāsta par to, ar kādu realitāti ir jāsaskaras tiem, kuri vēlas pilsētai palīdzēt to atjaunot, kāda aina atklājas kādreiz greznās muzeja zālēs un privātmājās, kādu palīdzību sīrieši gaida un ar ko tiek galā paši un ar ko ne. Un kādēļ šajā kontekstā tik svarīgs ir viss, kas noticis pēdējās dienās pasaulē, piemēram, ASV paziņojot par izstāšanos no UNESCO, organizācijas vadības maiņa un ko tas var nozīmēt Sīrijas ceļā uz atjaunošanos. Kas, kā, Latvijas Radio žurnālistei Inai Strazdiņa Sīrijā, Alepo sacīja vietējie, ir ne jau tikai Sīrijai svarīgi, bet cilvēcei vispār.